Ilze Jansone "Viņpus stikla"

tikko izlasīju vienu grāmatu, un palika tā patīkamā, taču bez gala jocīgā un skumīga sajūta, kas sen nav bijusi. un vispār sen nebija bijis arī tā, ka es grāmatu izlasītu divās dienas. tagad es nesaprotu neko no tā, ko man apkārtējie saka un dzīvoju savā literatūras pasaulītē. tā varbūt ir labāk. man nemaz negribas ar kādu runāt. ielikšu austiņas, klausīšos šūpuļdziesmas un vienu pēc otra nogalināšu pašas radītos tēlus. vienai būt ir vieglāk. tādas dienās kā šī. lasīt, bēniņos pīpēt ūdenspīpi un gleznot, vai rakstīt kā tagad.