zaļš noskaņojums, zaļā istabā ar oranžu pieskaņu.

es gribu Lāsmu, nolādēts, savādāk man manā gruvešu pilsētiņā nav, ko darīt. ziniet, citi salīdzinājumā ar viņu ir garlaicīgi. nu tie- citi manējie. ar Lāsmu vismaz varētu iet pa pilsētu un dziedāt vai rīkot estrādē personīgos rokkoncertus. nū... get it- muļķoties! man viņas dikti pietrūkst un tieši rīt, kad mana mīļotā atbrauc, man jādodas uz kartupeļtalku. vai nav jestri, ko? braukšu pie brāļiem latgaļiem, kuri man allaž liek dzert pašdarināto alu. bet tas nekas... viņi ir tīri forši.

šodien gan esmu izdarījusi vienu ievērības cienīgu darbu- uzzīmēju zīmējumu, kurš man pašai patīk. un ir krāsains. ^^ pietam, ar cabaret dejotāju... un sarkaniem matiem, zaļām acīm. love it. bet savādāk? savādāk esmu mammas pavadone veikalos. teju vai guļošā pavadone, kas visu laiku ņurd, ka grib iet mājās. khe khe.

man vajag izklaides. nu tas atkal ir tas pats, kas man vajag Lāsmu. Pīīīītiju.

es eju ēst. uz redzi.
un tomēr..-
kā sokas?

[14:57:23] Eša. says: jāieklabo kautkas klabē.
[14:57:41] Madara says: pēc kāda princiba tu klabojies?
[14:58:01] Eša. says: mhm..? *jūtas blonda*
[14:58:34] Madara says: tu tur raksti pēc tādas domas - ai, kaut kas būtu jāieraksta. vai arī - šodien kaut kas notika - kā būtu, ja to pierakstītu?
[14:58:52] Eša. says: vados pēc principa- es gribu ierakstīt kautko klabē. :D
[14:59:00] Eša. says: tas arī viss- vienalga ir kautkas noticis vai nav.

jā, es gribēju kautko ierakstīt. tā vienkārši kautko.