there's a good reason these tables are numbered, honey

reizēm man šķiet, ka neesmu vien iedomājusies, ka esmu jukusi, bet patiešām esmu jukusi, tikai diemžēl tādā veidā, kādā negribu būt. redz', mani biedē mani pārlieku biežie murgi, ar šausmeņu cienīgu scenāriju. tā vien liekas, ka mani kautkas ietekmē, ja vien es zinātu, kas... vakar no rīta vairs nespēju aizmigt no pieciem, jo iepriekš mani mocīja šausmīgi baiss murgs. tāds kāds man visvairāk nepatīk, tāds, kurā mirst mīļie cilvēki. tieši tādu murgu dēļ un vispārīgi man liekas, ka tuvienieku, īpašo cilvēku zaudēšana ir vienas no manām lielākajām bailēm. un otras manas lielākās bailes ir no bailēm. bet vispār pēc tā murga man domās tapa šausmenes scenārijs, ja man būtu griba ar ko tādu ņemties, es uzrakstītu.

un pēdējā laikā man ir Bellas, Sjūzenes sindroms. tas ir, pamatīgas problēmas ar līdzsvaru. par to liecina rētas - apmēram tādas kādas septiņos gados, vasarās... pa zilumam uz katra ceļgala, viens uz rokas, kā arī pats labākais - apedgums uz pirksta. mums ar Lāsmu patīk izteiksmīgi žestikulēt. viņa tā nesen darīja ar cigareti rokā, savukārt es tai laikā arī plātījos, līdz mans pirksts sadūrās ar smēķi... sākumā smirdēja pēc cūkas svilināšanas.

man patīk manas mierīgās dziesmas. vispār konstatēju, ka pēdējā laikā klausos ar vien mierīgāku mūziku. vakaros tā ir ļoti jauki. tas nekas, ka bieži šī mūzika ietekmē manu emocionālo stāvokli uz negatīvo pusi... savā ziņā man patīk skumt.
vai kāds ņemtu nopietni apmēram šādu sludinājumu - "meklēju kādu, kas būtu ar mieru man nodziedāt šūpuļdziesmu?"

es nopūšos katru reizi, kad izejot ārā, redzu, ka atkal snieg.