Pamatskolas izcilie prāti jeb tie, uz kuriem liek visas cerības, runājot par nākotni.
sajūta: mierrrrrs.
šūpuļdziesma: elgar - something inside (august rush)
man gan šovakar nav smieklīgais noskaņojums, taču es jums nolēmu pastāstīt, ko smieklīgu. stāsta nosaukums varētu būt apmēram šāds - "steriotips par to, ka modeles ir stulbas, IR PATIESS!". Uz brīdi es šim steriotipam biju pārstājusi ticēt, taču šodien es atkal atsāku, jo tālāk sekojošais retajam neliksies ļoti muļķīgi.
tātad, man ir klasesbiedrene K., kura tikai šogad sāka mācīties pie mums, 9 cē, un kā jau droši vien sākāt nojaust tieši viņa ir modele (tiesa, nevarētu teikt, ka šim faktam ir ļōōti liela nozīme). šodien, kad literatūras stundā likām puzlītes no K. Elsberga dzejoļiem, divi klases gaišie prāti Helmuts un Martins iebēra maisiņā (nu, tāda, kur reizēm var redzēt zāles, narkotikas vai lietišķos pierādījumus) puķu poda zemi un pasniedza to K., apgalvodami, ka tā zeme ir kautkas šņaucams un apreibinošs. K. to paņēma un... *izteiksmīga fona mūzika*... noticēja. nepietiek vien ar to, ka viņa tik tiešām noticēja puišiem, kuri atgādina Edu puikas no multfilmas, vēl šī K. nolēma pamēģināt melnīgsnējo narkotisko vielu un tur pat klasē, pie miskastes... *atkārtota fona mūzika* to iešņauca. es zinu, arī man tas likās pilnīgi neiespējami, taču viņa tik tiešām izdarīja, ko tik stulbu. es bieži vien esmu fascinējusies gan par savu, gan par citu muļķīgumu, taču šķiet, ka šīs dienas notikumus bija pats brīnumainākais cilvēku idiotisma apliecinājums. un kad mēs ar manu sola biedreni Lauriņu pavaicājām kā K. šī viela gāja pie sirds, viņa atbildēja, ka bija forši. tiesa, pēc tam sāka sāpēt galva un tiri piri. tā mēs par to slepus smējāmies visu atlikušo literatūru, kā arī krievu valodā.
iespējams jums liksies, ka es to izdomāju or something, bet ticiet man - viņa tiešām ir tik blonda (maigi izsakoties). man žēl, ka nākas būt tik riebeklīgai, jo patiesībā tā mūsu modelīte ar visu savu nekaunīgo raksturu ir tīri pieciešama, taču šodien es vienkārši nespēju neņirgāties.
jā, un tad vēl, kad pēcpusdienā ģērbtuvē pārģērbu iekšas apavus, netīšām dzirdēju divu ceturklasnieču sarunu. galvenā doma, jeb citāts, kas Annai palicis galvā: "iedomājies tagad tēja bufetē maksā jau desmit santīmus!" tonis bija ļoti sašutis un tāds ar kādu ikkatrs latvijas iedzīvotājs pēdējā laikā mēdz runāt par piena cenām. jāā, arī bērni ir ļoti sašutuši par valsts nopietnajām problēmām.
sanāk, ka es šovakar tikai par citiem, bet par sevi man nemaz nav ko stāstīt. pati neko īpaši idiotisku šodien neesmu sastrādājusi vai pateikusi.
no manas puses vienmēr laipni, šķiet, ka no K. arī. ;D es varētu viņu izsekot un sākt rakstīt stāstu.