cenzēts.

ziniet, šodien es vēlos, lai pēc iespējas ātrāk būtu pasaules gals vai karš, kas visus izdzimteņus, kurus mēs slavējam kā cilvēkus - augstāko radības kroni - iznīdēs līdz ar viņu uzpūstajiem ego un visu pārējo samazgu, ko tie nes līdzi. jā, arī es esmu cilvēks, jā, tāds pats dranķis kā pārējie, nolāpīts.
jā, pareizi sapratāt - man nav diezko labs noskaņojums. patiesībā, tas ir diezgan katastrofāls, ja reiz man pat rokas sāka trīcēt. tiesa, tai pat laikā šķiet, ka es sākšu ar dūrēm dauzīt sienu raudādama. pats trakākais, ka mani izveda cilvēki, kuri parasti iepriecināja. bet ko gan es muļķe biju iedomājusies - viņi, taču tik un tā IR cilvēki.
un šodien es nemaz nedomāju, ka vajag, taču būt pozitīvi noskaņotam, pat tad, ja mēsli gāžas virsū lietus vietā. nost ar šito happy hippiju nostāju. negribu neko tādu vairs dzirdēt, tāpat kā "viss būs labi". protams, ka būs, BET šovakar es tā negrasos domāt.
es gribu kādu piekaut un atspārdīt ar kerzām vai papēžu zabakiem. vienalga pelnījis vai nepelnījis, priekš manis tikai pelnījis.
*kārtējo reizi nolamājas*