caurvējā.
sajūta:
šūpuļdziesma: beyonce - If I were a boy.
man varbūt jābrauc ārstēties? bet jebšu tomēr nē? vienalga, bet es šodien klausos RNB vai nu kā to mūziku sauc. nē, patiesībā es klausos tikai vienu Beyonces dziesmu... tas ir savādi, ka man patīk, taču patiesība, vai tad es vinmēr nesaku, ka klausos visu, ko vien gribu, neievērojot kādu īpašu mūzikas stilu!? jā, es tā saku, tālab arī vadīšos pēc sevis sacītā. miers ar mani.
šodien visu diena mājās, visa diena bija labi, taču tad sajūsma izdarīja pašnāvību un palaida vietā tukšuma sajūtu. man nav ne jausmas, kas notika, taču es ceru, ka Hauss mani atkal iepriecinās. viņam tas tīri labi izdodas.
šobrīd sāku lasīt ceturto Remarka grāmatu savā mūžā un nu sapratu, ka man viņa darbos patīk tieši tas viss drūmais, pēckara depresīja and so on. galu galā es arī esmu emocionālā sadiste, kurai patīk mirstoši tēli. viņam nāves aprakstīšana izdodas visnotaļ lieliski. pagaidām visvairāk ir iepatikusies grāmata "Melnais obelisks". es gribētu iepazīties ar galveno varoni.
bet, lūk, mans šīs dienas varoņdarbs.
http://i290.photobucket.com/albums/ll25
mans spiegu zīmējums. (bez 007 vai nedodies smārtiem. ;D )
jā, piekrītu. ja dziesma spēj izraut no īgnas "es tādu mūziku neklausos" purpināšanas (vismaz manā gadījumā), tas noteikti kaut ko nozīmē. beyonce var lepoties. :D