šodien biju svinēt vectēva 70 gadu jubileju.
Tur uzsauca tostus par to,cik viņš labs tēvs un izteica viņam pateicību.
Viņš ir šķīries vai taisās šķirties no vecmammas,taču bija iedzēris savu konjaciņu un visu laiku līda bučoties pie viņas.Arī es iedzēr uz viņa veselību.
Bet tas nav tas,ko gribēju teikt.
Es aizdomājos,ko es SAVAM tēvam varētu teikt kā tostu uz viņa 70 gadu jubileju,līdz kurai vēl ļõõõti tālu.
Un sapratu,ka patlaban vairāk kā "paldies par to dienu,kad nolēmi mani uztaisīt" nevarētu viņam pateikt.
Jo īsti nav ko.īsti nav.ļoti,ļoti žēl.

Pirmo reizi mūžā man 6diena ir TIK aizpildīta,ka pat jāizvēlas sev prioritātes. Noteikti vēlos redzēt savējo darbībā,un arī uz bāra atklāšanu velos būtBet tai pat laikā mātes dzimšanas diena ir svarīga,lai gan ļoti ceru,ka viņa 6dien nesvinēs. Un manas bijušās kaisles paliekas arī svin dzimšanas dienu. Ko lai dara,ko lai dara.. nezinu.darīšu visu. ārā burvīgs laiks. dziesma