šodien biju svinēt vectēva 70 gadu jubileju.
Tur uzsauca tostus par to,cik viņš labs tēvs un izteica viņam pateicību.
Viņš ir šķīries vai taisās šķirties no vecmammas,taču bija iedzēris savu konjaciņu un visu laiku līda bučoties pie viņas.Arī es iedzēr uz viņa veselību.
Bet tas nav tas,ko gribēju teikt.
Es aizdomājos,ko es SAVAM tēvam varētu teikt kā tostu uz viņa 70 gadu jubileju,līdz kurai vēl ļõõõti tālu.
Un sapratu,ka patlaban vairāk kā "paldies par to dienu,kad nolēmi mani uztaisīt" nevarētu viņam pateikt.
Jo īsti nav ko.īsti nav.ļoti,ļoti žēl.