Nepatīk tas,ka es padodos.
Jau tagad saprotu,ka varbūt nevajadzēja tik ļoti atļauties,jo man riebjas pamācības.Tā vien šķiet-jo tuvāki esam,jo vairāk man pārmet.
Es zinu visas savas kļūdas,nevajag man tās acīs bāzt.

Paļaujamies uz tīšu "nejaušu" rīcību,ar cerību,ka šī apzināti "neapzinātā" rīcība liks saprast ,itkā "tā starp citu" sacītā,patieso patiesīgumu.

Kas ir neirologs un ko tas zvērs dara?

Liekas,es varētu aiziet un neviens tāpat nesaprastu.
Savas sajūtas turēt iekšā ir diezgan grūti,taču uz āru laist arī negribās.
Bieži man jautā ,kā es jūtos un ko jūtu,taču es nevaru atbildēt.Man negribas savu sirdi uzlikt kā uz delnas un visiem rādīt tās saturu.Saka arī,ka esmu tik sazin kāda tur noslēpumaina vai noraidoša,noslēgta.Nerunīga?
Es tikai cenšos sevi pasargāt,jo pēdējoreiz,kad atklājos,man iespļāva dvēselē.
Un,cik patiesībā daudz jums,vīrieši,ir jāpierāda,lai iekarotu manu uzticību..
Tā vien šķiet,ka līdz beidzot iekarosi,man jau būs apnicis,vai arī būs vēl divi,kas ir tikai sākuma stadijā.
Esmu vēl jauna,varu atļauties.

Forši.
Man ir pusbrālis.
bļeģ.

Karmena bija laba.Interesanti veidota,taču par garu.Jau pusē man nāca miegs.
Un ,Santa, varēji pagaidīt Gaujā.Es tur biju,bet jūs vairs ne.
Tā es gaudojoša lāčoju pa ielām atpakaļ.Man 3dien jāiet ar māti uz skolu,sakarā ar kavējumiem.
Un vēl,un vēl..vai es jau minēju,ka man ir vēlviens pusbrālis?7 gadus vecs.JIBAL.