Liekas,es varētu aiziet un neviens tāpat nesaprastu.
Savas sajūtas turēt iekšā ir diezgan grūti,taču uz āru laist arī negribās.
Bieži man jautā ,kā es jūtos un ko jūtu,taču es nevaru atbildēt.Man negribas savu sirdi uzlikt kā uz delnas un visiem rādīt tās saturu.Saka arī,ka esmu tik sazin kāda tur noslēpumaina vai noraidoša,noslēgta.Nerunīga?
Es tikai cenšos sevi pasargāt,jo pēdējoreiz,kad atklājos,man iespļāva dvēselē.
Un,cik patiesībā daudz jums,vīrieši,ir jāpierāda,lai iekarotu manu uzticību..
Tā vien šķiet,ka līdz beidzot iekarosi,man jau būs apnicis,vai arī būs vēl divi,kas ir tikai sākuma stadijā.
Esmu vēl jauna,varu atļauties.