Kā var manīt,ka esi ieradies Latvijā?

`Uz soliņiem sēd smēķējoši un alu dzeroši pusmūža vīrieši.
`Mūsu skaistās latvju meitas latvju puiši pamana tikai ārzemēs."Esmu atbraucis uz ārzemēm ,bet nevienas smukas meitenes,pat ārzemēs uz tām pašām latvietēm dāāaudz patīkamāk skatīties."
`Visi nolaistiem skatieniem un spļaudoties dodas savās ikdienas gaitās.
`Mīlnieki pārsvarā atrodami pie Laimas pulksteņa,krastmalā vai kāda kafejnīcā kautrīgi smaidot.

Vēl es varētu kļūt par iedomīgu maitu,jo mani mīl ne tikai ārzemnieki,bet arīdzan latvieši.
Uz kalna,bārā,man alu lika litriem,tiesa gan -vīrietis ap četrdesmit,bet tomēr.
Interesanta tauta bija novākusies,dzer litriem-var redzēt ,ka latvieši.

Vēl viens,kas mani neaizmirsīšot pēc brauciena-precēts mužiks,kas visu laiku centās mani apķert un čubināt,bet es tikai šķībi skatījos un stulbi smaidīju un virzījos sāņus.

Nedēļa pavadīta kvalitatīvi,tikai uz alus bāzes un sporta no 9 am - 4pm.
Mani iesauca par panku,jo es apkārt vazājos ar krutu fotoaparātu,ādas jaku un komunistu /?/ jostu.

Patiesībā es jūtos kā tāds pazudušais dēls savā ģimenē.
Uz korķa sēžu un par darbu ij nedomāju.
Bieži pieķeru sevi pie domas par nāvi un dzīves izbeigšanu.Iespējams,tas manā vecumā pieņemami,taču man paliek bail no tā,cik bieži es iedomājos par to.
Lidojot sēdēju tieši pie emergency exit durvīm.Mani stjuarte brīdināja,ka paceļoties vai nolaižoties durvis var atnākt vaļā un tās sver 18 kg,un mani,sīko ķermenīti,saspiedīs kā pankūku.
Es fantazēju,ka varētu iekļūt negadījumā un vienīgā aiziet bojā,kamēr pārējie sāpju agonijā vārtās pa zemi,taču izdžīvo un nodzīvo savu dzīvīti laimīgi.

Vēlos nodzīvot dzīvi tā,lai nav atmiņas par vienu un to pašu sēdvietu 40 gadu garumā,par vienu un to pašu restorānu,kurā pusdienoju un bāru,uz kuru regulāri eju.


Es aizbēgšu,es apsolu.

Cilvēkiem patīk rakņāties otra cilvēka pagātnē.
Tas izjauc visu to,kas ir tagadnē.Uz brīdi,