| 11:14a |
018
patīkams skatiens veras otrpus ekrāna,
es redzu to nākam, es pavadu to aizejam.
tik nevainīgs un nesabojāts,
lūk, šis ir patiess skaistums, kad acis
vēl nav skatījušas neskaitāmos mirkļus
un lietas, kas pārvērš tās, liekot
iemirdzēties cinismam un lēnīgsnējām
plakstiņu darbībām.
tad viss zaudē savu jēgu! |