| |
[Mar. 16th, 2011|10:59 am] |
Tad kad biju ar Tevi kopā un viss sāka iet greizi domāju, ka būs tik labi, kad vairs nebūšu ar Tevi..
Protams, tās sāpes un iekšējais nemiers, kad tevi krāpj, melo un pats nezin ko - ir arī drausmīgas.
Bet tagad man katru dienu vienkārši gribas vemt.. man ir tik slikti, jūtos tik nodots un pamests - un ej ieskrieties ar to savu "Mīli pats sevi" - Tev jau ir CITS!! Mēnesi pēc Ziemassvētkiem... a-la! Jauki.
Ja es būtu tagad Rīgā un man apkārt būtu draugi ar kuriem es tā tiešām varētu izrunāties no sirds.. būtu daudz vieglāk, noteikti cita meitene arī klauvētu pie durvīm.
Bet dzīvē ir tā kā ir... iemīlies, aizmirsties un tad jau ir pa vēlu!
Aizbraucu uz citu valsti - ar lielām cerībām! Turējos kopā ar vienīgo cilvēku, kas man bija - visu sachakarēju, protams, attiecībās viens visu neizdara -tas ir 50/50, bet tāpat nav bijusi tāda sajūta, ka es būtu izdarījis VISU.. par to arī besis.
Besis par to, ka dienas paliek nepiepildītas, kaut arī cenšos.
Besis par to, ka tās attiecības vairs nekad nedarbosies, jo visa kā ir gana. Uzticība = 0.
Besis par to, ka esmu viens pats svešā valstī nekurienes vidū, kas ģeogrāfiski ir pašā Eiropas vidū...
Besis par to, ka nemāku dzīvot viens.. nemāku ceļot viens, esot skaistās vietās Prāgā, Parīzē, Mallorcā, Madridē... domās sevi nogalinu, ka esmu tur un viens pats.
Besis par to, ka man nav labākā drauga ar ko izrunāties.
Besis par to, ka nespēlēju florbolu vairāk - tuvākais klubs 150km..
Besis par to, ka dzīvoju sasodīti birokrātiskā valstī, kurā vairums vietējo ir pasisti un nenormāli iedomīgi.
Besis par to, ka attālinies no Latvijas draugiem un būtībā beidz eksistēt priekš viņiem.
Besis par to, ka ģimene un tuvie cilvēki ir tik tālu.
Besis par to, ka Latvijā iet tik slikti tagad, ka nav darbu un algas ir nožēlojamas, ka lai kā gribētos ir pašnāvnieciski atgriesties.
Besis par to, ka neveidoju nekādu dzīvi šeit, skaidri zinu, ka nedzīvošu šeit ilgi, bet tas ir pietiekoši ilgi un laiks iet - joprojām dzīvoju chemodānā.
... un tā te varētu turpināt utt utml..
Būtībā es besījos pats uz sevi. Daudzas lietas nav tik drūmās krāsās kā mālēju, bet baigi labi ar nav..
Šeit savā ziņā ir stāsts par to kā ir dzīvot prom no Latvijas un palikt vienam. Būvēt, darboties un cerēt, kļūdīties un vienā brīdī visi tavi plāni sabrūk kā smilšu pilis.
Man ir laba alga, jā, bet tas arī ir viss.. Pierādās fakts, ka par naudu laimi un mīlestību nenopirksi.
Kad braucu mājās un pie manis atbrauc draugi - tas atmaksājās, bet pa vidam ir jādzīvo ar sakostiem zobiem un jāpieciešs daudz daudz lietas, kuras nebūtu esot mājās!
Šodien viss gāžās pāri malām.
Broken. |
|
|
