Nē es tomēr neesmu vēl aizgājis gulēt, jo mani nomoka viens jautājums, bet kamēr rakstu šo, es jau paspēju aizmirst kāds tas bija. Ak, jā biju aizdomājis, kāpēc es vispār grubu skatīties tos sasodītos Simpsonus. Jo man īsti nebija cita veida kā atpūtijāt savu sasodīto pauri. Valsts pamatīgas centralizācijas laikā manā miestā vairs neviens nav palicis ar ko pat iziet iečillot ārā. Un vispār esmu aizdomājies, ka man nemaz nav draugi - ir vai vai nu tuvinieki, vai arī paziņas, kurus par īstiem draugiem tā nemaz nevar nosaukt.
Man šķiet šāda situācija dara cilvēku nestabilu - it īpaši, pārmaiņu brīžos, kad kolēģi ir tālāk no tevis (atvaļinājums, brīvlaiks utt.) Bet šķiet šodien es šo teorētisko hipotēzi nedz esmu spējīgs noliegt nedz apstirpināt. Vot rīt es piecelšos un skaidrā prātā izlasīšu šo. Un tad arī mēģināšu patiekt vai,pirmkārt, draugi ir cilvēkiem vidusšķira starp tuviniekiem un paziņām, un ja jā, tad vai tas dod cilvēkam kaut kādu drošības sajūtu pret dažādiem saociāliem satricinājumiem (piem., vientulību). Uzrakstot, to otru reizi - šķiet, ka atbilde ir jā!

Bet tik un tā negribu neko sasteigt. Un pat ja gribu, tomēr pašam kļūst interesatni par to padomāt un vispār kas pie velna ir draugi? Vai cilvēku kuru es reiz divos mēnēšos satieku dzīvē,es varu saukt par draugu. Ai, bet tas jau ir cits jautājums. Labāk koncentrēties uz iepriekšējo diskusiju.