| Fackin' ūdensmotociklisti |
[05 Aug 2004|11:29pm] |
|
Šodien biju Ungurā. Mierīgs laiciņš, saulīte spīd, gandrīz absalūts zero, bet pāris reizes tomēr uzglisēju. Viss jau būtu labi tikai patīkamo noskaņu čakarēja 3 pidari ar ūdensmočiem. Jūs jau noteikti ziniet to skaņu, ko rada tas suragāts. Kāds tur lielais prieks var būt. Pff.
Pēc mēneša ilgiem treniņiem (pirmajā sezonā) es mierīgi šļūkāju (Mans žargons. Tas ir tad, kad neglisē) pa Unguru. Biju priecīgs, ka varu aizbraukt tur kur gribu un apgriezties (tad vēl laikam glisēt gan nemācēju). Pie manīm piebrauca kaut kāds pidars ar moci (šim vēl meitene bija līdzi) un uzsāka sarunu:
-"Kaut kā neiet, ne? Cik jau ilgi brauc"?
-"Kādu mēnesi"
-"Ā.. Es pirmo dienu" (nu ja, protams, iedarbināt un uzmest pāris viņķeļus ar to huiņu nau nekāda māksla. vēl meitene līdzi. mudaks)
-"Davai, turies" (iesmējās un aizpurpināja)
Kur tik aprobežoti cilvēki var būt? Neciešami.
|
|