Nejau Ieva Ādamu pēc cepures noskatīja. [entries|friends|calendar]
Jankums

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Kad mēs augām.. [21 Oct 2014|05:20pm]

x_f

Zāle bija zaļāka, vasaras vienmērīgākas, ziemas sniegotākas un vispār blblblb, bet viens gan noteikti pēdējā laikā ir mainījies.

Es laikam atceros pašu pēdējo reizi, kad redzēju krievu armijas reaktīvo lidmašīnu. Vismaz man tā liekas, ka tā bija pēdējā. Toreiz stāvēju dārzā pie siltumnīcas un noskatījos, kā iznīcinātājs pārlido pāri, dodoties uz dienvidiem un atstājot knapi manāmu pelēku līniju. Nav ne jausmas, vai tas bija kāds MiG vai Su, bet tie visi lidoja diezgan zemu, reizēm pāros.

Atcerējos par to reizi pirms pāris nedēļām, kad pāri un apkārt tai pašai Siguldai divu dienu laikā redzēju lidojam astoņus militāros helikopterus ar visām raķetēm 'n' shit. Troksnis no tiem ir baigs, jo tie laižas ļoti zemu un pa pāriem. Abas dienas vairākas reizes tālumā varēja dzirdēt arī reaktīvos iznīcinātājus, taču ieraudzīt nesanāca, tie bija aiz mākoņiem.

Visu gadu reizēm var dzirdēt dunoņu no mācībām, kas notiek Ādažu poligonā. Parasti tie ir daži sprādzieni ar palieliem intervāliem, taču kaut ko tādu, kā bija šajās brīvdienās, gan vēl nekad nebiju dzirdējis – abas dienas tāda intensīva un ilga bumbošana. Reāli.
Joks tāds, ka man līdz turienei ir kādi 40 kilometri taisnā līnijā..

Kad mēs augām, tā gočpendel gan nebija.

post comment

Paštaisītas galvassāpes [20 Oct 2014|07:29pm]

x_f

Vakar mani un vēl dažus ieslēdza istabā aiz septiņām atslēgām un lika stundas laikā tikt no tās ārā. (Tā bija spēle.) Pirms tam atņēma telefonus, lai neienāktu prātā gūglēt padomus un pašiem būtu jātiek galā, mēs, savukārt, pagrābām īrisus, jo košļāšana stimulējot domāšanu, lai paši varētu tikt galā. Vispār tas tiešām bija interesanti. Tur kaut kur ir noslēptas, iebāztas vai ieslēgtas visas atslēgas, norādes uz tām ir visur apkārt vai mazliet dziļāk, ir jāatrisina visi sarežģījumi un jātiek brīvībā 60 minūšu laikā. Mēs TO paveicām 59 minūtēs..

Pēc tam ar svešu māsu gājām cauri centram uz savām pusēm, runājām par siltajām zemēm, jauno pasauli, un mirkli pirms viņa teica kaut ko par vietējo tipisko rudeni (lija un sala), es tieši iedomājos, ka, re, tāds pats droši vien būs arī Ziemsvētkos – spīdīgas lampiņas, spīdīgas ielas, slapjš, tumšs un ne īsti silts, ne īsti auksts.

Kad kāds saka, ka rudens ir jauks, jo lapas krāsainas un vispār, tad es vienmēr iedomājos rudeni ar tieši šādiem laikapstākļiem – tādiem, ka negribas iet ārā. Savukārt, krāsainās lapas ir tikai īsu brīdi, pāris nedēļu laikā koki no zaļiem kļūst pliki, un tas ir uz daudziem mēnešiem! Vispār tas ir šausmīgi drūmi, ja mazliet iedziļinās, jo kokiem lapas nodzeltē un nokrīt ne aukstuma, bet vienkārši gaismas trūkuma dēļ. Ja notiks kāds pamatīgs vulkāna izvirdums un Saules gaismas kļūs mazāk, būs tieši tāds pats rezultāts – viss nobeigsies, nesagaidot ziemu. Vai kāds vēl atceras 1816. gadu?

Man laikam ir nepareizā attieksme, ka rudeni un ziemu vajag pārdzīvot, bet tā tas tiešām būtu izniekots laiks. Bet kā dzīvot un izdzīvot uz pilnu klapi, ne tikai pārdzīvot?
Vienalga, [info]blond vislabāk par to visu uzrakstīja.

Skaņas celiņš.

7 comments|post comment

[17 Oct 2014|06:55pm]

artis
https://www.youtube.com/watch?v=ebGAtYJil08
post comment

[12 Oct 2014|09:49pm]

artis
Some people take the position that they don’t have anything to hide. When you say that, you’re inverting the model of responsibility for how rights work. You’re saying, ‘I don’t have this right. I have to justify it.’ The way rights work is, the government has to justify its intrusion into your rights.
post comment

Ierobežots daudzums [12 Oct 2014|09:43pm]

x_f

Adam Kofort: Laugh-Out-Loud Cats #958

Piektdienvakar, iespējams, bija pēdējā reize šogad, kad minos uz Siguldu. Tik silts un kā man patīk tāds mitrs gaiss.. Pie Garkalnes panāca traktors ar piekabi un bākuguni (!), iesēdos tam astē un tālāk gāja tā pavisam viegli ar tieši 45 km/h. Galvenais ir nebraukt pa vidu, bet gan sānā aiz riepas (ja uz ceļa kaut kas būs izkritis, tam pāri taču nebrauks, bet gan izlaidīs pa vidu), un ievērot saprātīgu distanci. Iedomājos, ka būtu forši šitā ātri līdz pat Sēnītei. Kad pie Sēnītes tas tiešām ieslēdza pagriezienu, es dabūju mācību – vienmēr vajag vēlēties maksimumu!
Piestāju malā, lai palaistu garām satiksmi, un izrādījās, ka tieši aiz manis brauca ātrā palīdzība, tā ka par visu bija padomāts.

Sestdien pirmo un varbūt pēdējo reizi šogad nobraucu lejup pa pilsētas trasi un tad bez steigas aizbraucu gar Gauju uz Līgatnes pusi. Vienmēr tik viegla sajūta, pārkāpjot uz MTB, it kā tas pats ietu uz priekšu un atrastu pareizākās trajektorijas, man tikai jābūt kā balastam. Līdz Līgatnei gan netiku, evakuējos uz lielceļu dažus metrus pirms novada robežas. Man vairs vienkārši negribējās – apēdu biezpiena sieriņu un pagriezos atpakaļ. Toties uzzināju, ka tur pie Nurmižiem ir tādas pļavas! Vairākas reizes vienkārši stāvēju un skatījos uz pļavām. Pie Siguldas nekur nav tādu plašu un līdzenu pļavu, lauki kaut kur ir, bet meh. Man pietrūkst pļavu!

Atpakaļ uz Rīgu gan braucu ar mašīnu, šodien pārāk tumšs un slapjš, un man patīk braukt ar mašīnu, kad līst vai snieg. Protams, pa tumsu tāpat nav forši, bet citādi ir tāda sajūta, ka atrodos pats savā kosmosa kuģī – tepat aiz dažiem milimetriem ir nedraudzīga vide, taču klāt tā netiek.
Savs atmosfērs.
Savs muzīks.
Savs mērķis.

post comment

[09 Oct 2014|10:45am]

artis
"Containers? In 1999 the problem of the GUI was already the dependency Hell. Well, now instead of solving the satisfiability of dependencies (NP complete problem) in one closed system you do it on a set of M containers that still requires internal KSAT solving (yes instead of solving one KSAT, you solve N KSAT coupled to M KSAT). (so we created the DevOps and more security holes)"
post comment

[09 Oct 2014|10:11am]

artis
http://marc.info/?l=freebsd-hackers&m=94346786026588&w=2
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]