ercha84
ercha84
- 16.8.20 00:05
- Vienā brīdī sapratu ka tā turpināt nevar. Atkarība bija tik dziļi iesakņojusies ka ar to bija jāsadzīvo ik dienas. Pienāca diena kad atskārtu ka nekādu kaifu vairs tā nedod, bet nākamajā dienā tikai nespēku, bailes un tukšumu. Ieturēju pauzi, nedēļu. Tad pamēģināju atkal lietot, pēc trešās kokčas palika šķērmi. Laikam jau ir palaimējies, varbūt nevajadzēs kodēties, tāda doma bija, efekts līdzīgs, tikai vieglākā formā, organismam radusies nepatika pret alko.
Tās laikam ir beigas lietošanai, bet ne atkarībai. Biju lasījis, ka kaut kādā vecumā var iestāties neuzņēmība pret vielu, tikai neticēju tam. Labi ka tā, jo pēdējā nedēļa skaidrā, bija produktīva, akurāta darbos, prāts smaidīja un visur pavadīja veiksme. Gribu tā turpināt. Es nesaprotu kā tas notika, vienkārši klik un viss.
-
Mūzika: NABA
-
2 rakstair doma
- Bēēēēē...
- 2.11.19 21:50
- Cik reižu esmu mēģinājis uzsākt cīņu ar atkarībām un viss velti. Vienmēr zaudēju. Īsas uzvariņas ir tikai esot kopā ar jauku cilvēku visu vakaru un čubinoties vienam ap otru. Tiklīdz esmu esmu viens, vairs nekas cits nenāk prātā kā padoties atkarībai. Ir jau labāk, pārmērīgas devas vairs negribas, bet intensitāte ir augusi. Varbūt pēdējais laiks doties kopdzīvē un tas ko mainīs, bet vai tā nebūs vienkārši bēgšana no realitātes? Vai tas nebeigsies ar to ka kādu brīdi viss būs labi un tad tiks gandēta arī otra cilvēka dzīve? Ja es būtu laimējis loterijā un būtu iespēja izvēlēties tikt no kā vaļā vai ko iegūt, izvēlētos tikt vaļā no atkarības. Pagaidām esmu tik daudz savācies lai tā neietekmētu manu dzīvi, veselību un finanses. Ceru ejot laikam vēl būs uzlabojumi, šobrīd pilnībā atteikties nav pa spēkam.
-
Mūzika: NABA
-
0 rakstair doma