Diena, kad neko tā īsti nedarīju. Bet, nu, veicu 300 vingrojumus, klausoties GR, kuros izrādījās, ka esmu izdomājusi un aizsūtījusi jau 190 m.-as, iedomājies? Pēcpusdienā piedalījos Šv. jaun. tran. - kurā plūda tāāds siltums, tāds siltums.. un tik jauki Sašas Š. un Anjas smiekli, tīri, silti, silti, gaiši, gaiši.

Ak, bet no rīta puses pierādījās tas, ko beidzot sāku ieraudzīt, kam iepriekš nepievērsu uzmanību, kam agrāk nepievērsu vajadzīgo uzmanību:
Mar. īstajai dabai un tam, kas viņu vada, tam, ka vārdi atšķiras no darbiem, kad tika teikts, ka mani neviens nespiedīs vai nemēģinās pierunāt piedalīties šajā kon. Jēk., bet tajā pašā laikā pirms dažām dienām divi zvani (ar mērķi panākt, lai mainu savas domas), vakar noorganizētais zvans ar An. iesaistīšanu, iedodot viņai klausuli, pēc tam zvans tās pašas dienas pievakarē (kuru vairs necēlu) un trīs četri zvani šorīt no rīta..
Jā, man vajag novilkt stingras robežas un parādīt, ka ar mani nekādas spēlītes nebūs un es neļaušu veidot sevi viņu priekšstatiem par to, kas ir pareizi un kas ne.

Man viņu pietiek. Njā, šī iesaiste tagad prasīs vēl nokārtot divas lietas - ak, bet es tikšu ar tām galā un tad - palieciet sveiki, man prieks no tādiem šķirties uz mūžu.

B-o, pasargā mani šīs dienas, šo laiku it sevišķi, palīdzi viegli un ĀTRI nokārtot un atsvabināties no šīm divām lietām (visvairāk es priecātos, ja man to vienu vispār nevajadzētu nokārtot, bet to nokārtotu Tu, lūdzu.. Es Tev to LŪDZU - panāc, lai tas tiktu man aiztaupīts, ES TO NEGRIBU, NEPIEŅEMU.)

B-o, aizsargā un vadi mani.