par 30.-to oktobri:
brīnišķīga diena līdz tam brīdim, kad pieļāvu kādu itin kā sīku kļūdu - nevēlējos kaut ko izdarīt, ko man lika. Tad pret mani pavērsās aizvainojuma vadīta replika, pēc kā es uzņēmu sevī dusmas, tad tās auga augumā, tad tās iestiepās otrā dienā..

Par 31. okt.: ..tās iestiepās 31-majā, tas ''iepilināja'' šīs patiesībā jaukās dienas noskaņā dusmas, neapmierinātību, negatīvismu, ko diemžēl uzņēmu..
Pēcpusdienā bijām Pre. Labi, ka vakarā mums bija mīļstund. ar Ine - pēc tās vakarā un otrā dienā es no tā atbrīvojos. Palika nožēla, ka neuzmanījos.
B-o, palīdzi un sargā mani no tā, lūdzu!!!

Par 1. novembri: bijām Līv. un vakarā lasīju māc. b.
B-o, palīdzi un sargā mani ik mirkli, sargā no visa ļauna, apņem mani ar savu aizsardzību, lai tie netiek man klāt, lai gaismā viņi nespēj man pat pieskarties! Dod man pilnīgu dievišķo aizsardzību un dievišķo vadību, padomu vienmēr, kad vien tas ir vajadzīgs. Palīdzi, sargā mani un manus mīļos, B-o. Esi klāt.