| Rīga...
Rožu smarža un teātru skatuves, pilsētas ugunīs kūstoša nakts - tā mana daļa šīs pasaules un nekas no tā - kādam zagts.
Manas mājas - patiešām mana pils, un jūra tepat vien blakām, un atbrīvots sirds apburtais sils no ieradumu ķēdēm un sakām.
Es noauju kājas laimīga, brīva, tik skaistas pēc Dieva pieskāriena; es jūtu - nu esmu pa īstam dzīva, un nav vairs šķēršļa būt sev pašai neviena.
Mana Rīga. Tevi Mīlu Es... |