nu dienas iesākumiņš tā neko..
man tagad vācu valoda būs jāņem pa īstam.
svira ievirza mani šajā skrejceļā un es sāku pamazām uzņemt ātrumu..
bail ir punu, lūk kas.
biežas sevis vainošanas par visu un visiem.
vakar pat- nejutos pietiekami stipra atvērt un izlasīt, ko andris saka.
šķita, ka būs augstprātība aivara stilā vai kas līdzīgs, vai teikums, ka man to nevajag.
bet- ha!- kas izrādījās?
:)
tajā pat laikā uzsitu punu aivaram (tā viņam vajadzēja par savu nevērīgo uzpūtību).
sajutās iedzīts stūrī un viņam vairs nebija ko bilst par to, ha.
bet nepamanīju laipu, uz kuras uzkāpu.
tās nemaz tur nebija.
nu un šodien es zinu- savu izdevību uz to norādīt viņš jau nu garām nepalaidīs.
šodien gribu beidzot ķerties pie marinas burtnīcām.
vēl livemocha un francūzis. Mersi par uzmanību. Viss.