Nevingroju, roka sāp mazāk!!! :)
No vienpadsmitiem līdz pusdienlaikam lasīju ''Būdu''.
Vēlāk, klausoties Latvijas radioteātra ierakstu ''Sauc mani tālē gaišajā'', zīmēju 4. darbiņu krekliem - rokās sadevušos puisi un meiteni.
Skatījos ''Okšķeri'' (Iščeiku), kadetus. Tad - saskenēju pēdējā laika zīmējumus, saņēmu vēstules no Alda un Ingas K. Mīļas vēstules.
Interesanti, iepriekšējā vēstulē Ingai es pieminēju R. - bet viņu es jau esmu atlaidusi pagātnē. Iekšēji nesāp, viss atlaists, bet atmiņas jaukas ar viņu saistās.. :)

Dievs, lūdzu, vadi mani it visā un ik brīdi, esi man klāt, lai es Tevi jūtu..