Ieslēdzos tekstu bīdāmajā režīmā un:

šodien biju P. pilsētā; sniedziņš sniga, putināja, taču mana cepure ir tiik silta, ka neviens aiz auss nekutināja.. ;)
Iegādājos krellītes, kas būs pieskaņotas aveņsarkanajai vējjakai, un dāvanu krustmātei. :)
Vakarā noskatījos vienu filmu LTV1 par Zambijas vara raktuvēm un stāstu par to, kāpēc pašai Zambijai no tā nekas liels netiek.
Viena lappuse vēsturisko terminu. To laikā sapratu, ko gleznošu uz sava pirmā nopietnā audekla ar eļļas krāsām. Iedzīvināšu savu sapni par visu mīlētāju pilsētu.. :) Nojaušat, vai ne :)
Aaw, šovakar jūtos priecīga un ir tā, itin kā šis prieka avots trauktos augšup tieši no manas sirds, ne apkārtējo tuvo vai tālo cilvēku ietekmē.. :)
Paldies, Dievs, ka iemāci man īsto, patieso prieku!
Arlabunakti!! Sargā mani. Un mīļos. Samīļo.