kaprīzes

Ziniet.
Vakar stāvēju pieturā, kā ierasts.Varbūt vien dislokācijas vieta bija neierasta, bet kas gan par to.Pienāca klāt kāda vecāka gadu gājuma sieviete ar mazu meitenīti.
Meitēns vaicā:"Vai tas ir kontrobass, om?"
Kundze viszinīgi atbild: "Tā varētu būt ģitāra, meitiņ.Tagad daudzi tādas spēlē."
-Ome, bet vai viņai nav smagi?-mazā nerimstas.
-Māksliniekiem ir grūta dzīve.-
-Ome, es arī gribu spēlēt ģitāru!Es arī gribu izskatīties kā gliemezītis ar savu mājiņu!-meitēns jau sajūsminātāk iesaucas.

Tad nu es pagriezos pret abām un klusinātā savā piesmakušajā, zemajā balsī teicu: "Tas ir čello." Un tikpat mierīgi aizgriezos atpakaļ un iekāpu autobusā.