Deutsche, aufstehen!
Reibstu pati no sevis.
Nekā īpaša.
Drīz sāksies koncertu laiks, gribas lai sirds ikreiz ietrīsas, kā agrāk, pirms smalkās kāpšanas uz skatuves, pieturot svārku mežģīnes vienā rokā un čello ar lociņu otrā.
Vēlos atkal apreibināties un zaudēt ķermeņa svara izjūtu uz skatuves.Kaut kur lidot, šūpojoties un plosoties emocijās.
Un tad sagaidīt grandiozus aplausus un kāpt uz skatuves vēl, atplaukt smaidā, dziļi sirsnīgā smaidā.
Vai dvēseli rauj ārā tās skatuves izjūtas.
Elpot vienā ritmā, saplūst ar..ar..ar ko gan?Ar koku.Ar čello.