Šovasar gandrīz kā neesmu bijusi jūrā, neesmu to redzējusi. Biju pie jūras tikai trīs dienas unvairāk neesmu.Bet tā gribas peldēties, atkal to sajūtu,āda ir ,kad atrodies jūrā,upē,ezerā-visapkārt ūdens,sāļš,salds,mīksts kā piens,dzidrs, vēss,silts u.t.t.
Pietrūkst tās jūras! Bet ko tur padarīt, netieku,nevaru un viss. Varbūt nākamvasar paveiksies. Nu ja palikšu Latvijā, tad,jā, centīšos uz to jūru,bet ja nē, tad tikai okeānu redzēšu. arī labi,jo tad pirmo reizi būšu pie okeāna.

skola.drīz skola?mhm,nevar būt. it kā jaunā skolā iešu, it kā jābūt uztraukumam,bet pagaidām vēl nav. zinu,ka būs pirmajā septembrī tad,kad iešu uz turieni, man vēderā viss apgriezīsies otrādi,sirds mēģinās izlekt pa muti laukā:))) Būs briemsīgi,bet tajā skolā emsu visu m.gadu bijusi,katru nedēļu 1x nedeļā,tā kā ,var teikt,ka esmu tur jau iedzīvojusies,bet neesmu nekad redzējusi visus tos skolēnus vienkopus.

nu, saulīt, parādies mums par prieku!:)