nē, tā vienkārši bija dzīve salā uz gaujas, neapdzīvotā salā, kur smiltis kā pie jūras un aug mazie alkšņi. un tad mēs aizstopējām it kā uz vienu vakaru, beigās palikām veselu nedēļu. cēlām mājas no zariem un alkšņiem, bez naglām. ideāli. mēs pat izveidojām savu pilsētvalsti VĪTOLU ar ceļiem, ēkām un likumiem. un pats galvenais - ne mirkli bez darba! cērt, zāģē, tīrī ceļu pie upes, rūpējies par pusdienām.. kopā bijām seši un sadzīvojām kā īsta ģimene. jo katram ir savs, ar prieku darūts pienākums. neizklausās pēc komunisma? :) vispār - tā pavisam jauki. vienmēr tikai turpini attīstīt savu iedomu (un nedaudz īsto) pilsētiņu.
laimes un brīvības pavalsti.
:)