dažreiz jāpārkāpj riebums vai princips. ņemam šovakar pudeli šņabja, klausamies, izdzīvojam, ņemam partitūru (notis), atzīmējam visu iespējamo, sarakstam romānu, papildinam ar teorētiskajām fiškām par fantastiskajām blakuspartijām un tādu vai šitādu skaņkārtu un hvz vēl kādu motīvu un gatavs. domā viņa lasīs? viņa ieraudzīs, ka tu i strādājis un patiesi to visu klausījis pa 200 reizēm, līdz riebumam, ka pat nakts vidū varētu pielekt stāvus un nospēlēt dajebkuru tēmu... ar to pietiks.