lūk
piecpadsmit stundas miega, atkal dīvāns, šodien dāvanā kruķi, es varu nedaudz atspiesties uz kreisās kājas pirkstgaliem, varu nedaudz nedaudz arī uz papēža. m saka, ka drīz sākšu staigāt, tad tik būs prieki.
redz, es kādreiz sūdzējos par brīnumu ne-klātbūtni manā dzīvē, skat, skat, bet tagad es mācīšos staigāt!

nezinu, kur sevī es atradu to, kas parasti slēpjas pirmajā sniegā vai lielos vēlos rītos, pirmajā šampanietī vai pēceksāmena piecminūtēs, spēlēs ar bērniem vai atlidošanā.
atradu vieglumu