aijjj
pirmo reizi pie lav akšelī es aizmigu no garlaicības, aizmigu uz grīdas. otro, trešo, ceturto reizi nevaru atrauties un ir tik žēl redzēt the end. filma, kurā sirds formas beigas ir tik tik tik

o
beidzot mani ielaida iekšā
juhūu

braucu uz laukiem, mani iestieps mašīnā un varēšu pie vecātēva sēdēt uz dīvāna un man apkārt skraidīs māsīcas un brālēni, jauki.
un manas veselās kājas muskuļi būs tā uztrenēti, ka varēšu visu dzīvi rādīt, kā es māku lekt. lūk. bet šobrīd vēl tikai sāp.
kaitinošas sāpes var novest līdz nervu brukumam. ne sa-brukumam, bet vienkāršam brukumam, kas tik un tā zsv priekšvakarā ir ne visai jauki