reiz bija pieneņu pļavas ar apaļiem stūriem, tagad visa pūkainība salien vienā plaukstā, ko noglabāju zem spilvena, lai arī neērti, bet blakus, un pēkšņi vairs nav manējā, tikai ātrāka rīta cēlonis

kā es gribētu kārtīgu darbu iemainīt pret arbūziem. daudz daudz arbūziem. un tad tik' lipīgām rokām dzīvot, aha

radio ejošajā fonotēkā, nu tad, kad ir raid fails un var klausīties uz vietas, var atrast arī pērles, nu pērles, kas liekas, ko viņas te dara?
piemēram, šodien uz indygo viļņa

man ir tik tik tik daudz pasaules sliktāko īpašību, ka varētu veselu baseinu ar tām izīrēt labajiem.