vakardienas elektrokoncerts bija tieši tas, nu tieši TAS vajadzīgais. un aliņš pēc tam i klubā, i vērmaņdārzā, i gaujā.
un ar cilvēkiem, kurus apbrīnoju. apbrīnoju, apbrīnoju, bet esmu līdzvērtīga.

ai, tērbatas ielas piedziedāšana ar 'talk show host'

forši.
liu mīl kalafu, bet kalafs mīl turandotu.
turandota mīlēs kalafu tikai tad, ja viņš uzminēs mīklas
viņš uzmin, bet turandota tāpat viņu negrib
tad viņš, cēlsirdīgi saka, ka negribēs turandotu, ja viņa atminēs viņa mīklu
liu ir rvienīgā, kas zin atbildi uz viņa mīklu
tāpēc liu noduras, lai kalafs būtu laimīgs
kalafs ar turandotu ir laimīgi un mīl viens otru

liu ir mirusi, svinēsim kāzas!!!

// pučīni opera turandota, īss pārstāsts

aijjjj, es nevaru pavilkt berlīni jūlija vidū. fuij
nu labi, nevar visu dzīvi pa pasauli mētāties

ausīs ir 'mans baseins'

fonotēka mani pārsteidz. pārsteidz priecīgu

"Jūs šā cilvēka klātbūtnē jūtaties pavisam ērti? Varat mēdīties, varat neuzlikt tik daudz kosmētikas kā parasti, varat atvērt durvis mājas ērtajās treniņbiksēs? Jums nav kauns parādīt, kāda jūs patiesībā esat! Apsveicu – jūs esat atradusi savu dvēseles draugu!"

(c) tvnet


un ko man darīt, ja kosmētiku nelietoju? aij, tad man nekad nezināt, kurš ir mans dvēseles draugs..! *bēdājas*

tagad man dzied edīte
"zem parīzes debesīm" dzied tā, ka es zem rīgas debesīm esmu zem parīzes debesīm

it kā nogurst, it kā nē.
bet nogurst tā, ka es eju gulēt. un mazais vakara alus tur nav pie vainas, pie vainas ir sasodīts karstums, kad ūdens patērējas nejēgā un domas kļūst gausas