ja ceturtajā maijā mežs bija pārāk cepts, aizvakar - pārāk vārīts, tad nu vakar perfekti pikanti šmorēts.

un atkal no rīta kliedza putni, un tad es aizdomājos, ka ilgu laiku tajos trokšņos man blakus stāvēja Dzenītis. jēgas ta nav, bet man ienāca prātā.
-
es pazaudēju draugus.
kur?
čurās!
-

mācīties paģirās. mmm, mai feivorit

vēders kņud un dīc. varbūt tur vēl dzīvo tie vakardienas trokšņi? nezinu, bet koncentrēties nebūt nepalīdz