trīsdesmit septiņi komats viens uz dzīvsudraba stabiņa mani neiepriecina jau otro dienu

man patīk, ka man liekas, - visi arī apkārt kaut ko strādā, ņemās, vārdu sakot - neguļ.

un, sasodīts, vēl tā piektdiena.
gorans ir piedziedājis manas ausis jau trešo dienu, bet es kā neskumstu, tā neskumstu.
tikai joprojām šeit - ar saviem tritoniem, sēriju inversijām, kontrapunktiskiem izklāstiem un sasodīto dodekafoniju

un no jetlaga man tīk fight!

lord, give me grace! es saku, šitā kursa darbs būs gatavs viens un divi. nu labi, vēl trīs un četri.

ak, es tā sūdzējos par koncertu biļetēs izmestu, pfu, ieguldītu naudu, bet visādu (ļoti feinu) apsvērumu dēļ sanāks izlaist dažus no tiem. tāpēc manā makā ieripos kādi 70 lati! priecājos, jo nauda man patīk. patīk, he

nezinu, pagulēju, pamodos, ieslēdzu hokeja beigas (no 2:1 līdz 3:4), tagad man nāk smiekli

eu, bet varbūt nomainīs treneri

izbāzu galvu no kondženes pēc deviņiem, skat - zema saule un lielas peļķes.
īsts vasaras vakars

man kurina.
un jums?