un ja es sabrūku, tad lieciet aiz auss - es sabrūku zem sevis

jūtos kā skatlogā izlikta prece

tas tik un tā otršķirīgi. atkal es sēžu te, nevis, piemēram, dedzinu kūlu vai analizēju vēbernu. nekādas jēgas no manis! varbūt vismaz izdzert visus mājās rodamos grādīgos dzērienus, lai nākamreiz nekārojas.
jā. atrisinājums ir - būšu noderīga un saderīga ar sevi

derētu nopirkt kaut kādus pleintiketus, lai būtu uz ko dzīvot
"uz ko" kā virziens

es nesūdzos. es bieži dzīvojos vai pagātnē vai nākotnē.
šodien es trāpījos dzīvot šodienai, bet acis uz tālumiem lien ka nemetās.

man laikam ir kaut kāds "nekad_nav_gana" sindroms