dīvainas lieldienas, bijām seši gab, būda un karsti kurināta krāsns.
rīts, izlīdām laukā no siltajām migām, rīta smēķis un tēja. spīd saule, mēs priecīgi. brokastlaikā sāk snigt, zeme balta, auksti bezgala. pēcbrokastu pīpēšanas laikā atkal debesis kā vizbulīšu lauks. izmetāmies vienos krekliņos un triecām futbolu līdz absolītam spēku izsīkumam. nu labi, līdz brīdim, kad atkal sāka snigt. uno un saldās maizītes. kad gājam likt šūpoles, saule un karstums, atkal vajadzēja futbolu spēlēt. protams, līdz brīdim, kad sāka snigt.
laika apstākļi mainās stirnu skrējiena ātrumā!

visu laiku kaut kas ir. bet es gribu tā pa bišķītim, tā pa mazumiņam.
tā kā ar zani pirms četrām nedēļām, kad vīns un siers un istabā tikai divi cilvēki.
divi, austra, iedomājies? tikai divi un viss mierīgi

nāc ar mani
ballet flamenco de madrid
26.aprīlis

braucieni ar mašīnām starppilsētu ballīšu ietvaros arī pilni atmiņu