tad es arī būšu liela, un par mums iznāks avīze (tas jau sen saprasts un saplānots). spilgti dzeltena avīze, jo mēs būsim riktīgi slavenas. par mums runās visi, bet mēs nerunāsim ne par vienu. jo mēs būsim tik superīgas, ka mums pietiks tikai pašām par sevi. un tas, ko mēs valkāsim, būs modē jau nākamajā dienā, un mūsu izteicienus ievietos folkloras grāmatās. par mums rūpēsies atsevišķa ministrija un īpašs departaments. mūsu joki būs smieklīgākie pasaulē un holivudas filmās izmantos tikai stāstus iz mūsu dzīves. jo mēs būsim tik interesantas, ka nekas cits pat i nestāvēs blakām. un policiju nevajadzēs, jo visi akli sekos mums un ļaunības nedarīs. un dibinās speciālas skolas, kur mācīs, kā mūs labāk aprūpēt un apkalpot. lieki piebilst, ka uz šo mācību iestādi būs vislielākais konkurss, jo visi taču gribēs būt tuvāk mums. un mūsu vīrieši būs tik skaisti, gudri, asprātīgi un romantiski, ka mēs nekad no viņiem nešķirsimies, vai arī nāksies to darīt, kad nāve mūs šķirs. bet lieki piebilst, ka tad, kad mēs būsim lielas un superīgas, tieši mūsu dēļ būs atrasts jaunības eliksīrs. un mēs nekad nemirsim. tikai tad, kad pašas gribēsim. un mūsu vārdā nosauks veselu laikmetu, jo "ledus" vai "neolīts" vairs nebūs modē. un bērniem pasakas vairs nestāstīs, jo mūsu dzīves būs foršākas. un visas mazās meitiņas gribēs būs tādas kā mēs, un visi mazie puikas gribēs mūs apprecēt. un mēs būsim slavenas un satriecošas.

kad mēs izaugsim lielas un superīgas, mēs aizmirsīsim savus draugus un ģimenes un dzīvosim tikai tāpēc, lai labi izskatītos un uzjautrinātos par sevi.

atceros, ka pirms diviem gadiem ar rogu 26.oktobrī Trokšņu ielā dzērām vīnu. un kāpēc? lai nosvinētu to, ka sniegs bija gandrīz līdz viduklim.. pirmais sniegs.