vakar saklausījos pilnas ausis ar sieviešu balsīm iekš depo.
māra piedziedāja manu sirdi ar prieku, un helēna ar skumjām. vai arī māra ar skumjām un helēna ar prieku.
kopumā neaizmirstami.

tikai mans sapnis ar uguns liesmās spīdošu baltu uzrakstu "and then i died" man neliek mieru. kāpēc man būtu jānomirst, lai izsekotu jēzus dvēseli un pierādītu, ka es neesmu jēzus? kaut kādi jocīgi man tie sapņi pēdējā laikā.

and then i died..

jā, pēc pamošanās divos (he-he) devos ko iekost, kas beidzās ar nenormāli lielu cāļa cepeti. labas brokastis.. kad man likās, ka vienīgias, ko es varu no sevis dabūt laukā, ir kunkstieni, devos tikties ar mis_sarajevo. (par filmu, par filmu!)

un kas to būtu domājis, ka svētdienas pēcpusdiena izvērtīsies tik jautra. un Jack Daniel's gandrīz tukšā Brālī arī nav peļams, hmmmm--- :)))

mazu gabaliņu saprāta, lūdzu---