vasara ir noslēgusies, saslēgusies, aizslēgusies un attā - attā.
nekas dižs tas nav, bet tomēr. kalendārs, kaut arī negribīgi, bet mani iespaido.
un, skanot jamie cullum (nešaubīgi mans labākais skaņumežs), sagribējās saprast, pārprast un izprast šos saulainos, lietainos un vējainos trīs mēnešus.
izlasītas pāris (jā, jā es zinu - TIKAI) grāmatas, pabraukāts un apbraukāts pa latviju, izvasarots un izsaulaiņots Sāremā, savinētas kāzas, dzimšanas un prieka dienas. un darbs. un džezs līdz nemaņai.
kas bija labākais? hmm.. sārema un krstapa + andras kāzas. jā.

trešdien, ar gladiolu zobeniem dodoties uz Gaismas Pili, vēderā kņudēja kā astotās klases sākumā. ja es sarunāšu, ka man atļaus mācīties arī skatuves runu, mācību gads solās būt izdevies. un cerams tas būs pēdējais tāds Latvijā.

un tagad ko? gaidot rīgā zemfiru, gaidot atkalredzēšanās stundu pie karlsona, gaidot agros baseina rītus, gaidot pirmo sniegu un vilnas zeķes, gaidot musica baltica izdevniecības zvanu, es iešu baudīt to, kas palicis pāri no manas vasaras. -
sauli.