ja Tu zinātu, cik feini man gāja Tallinā!
laikam lielākais prieks par to, ka sanācām vien' jauk' kompānij'. :)
* Pirmais lielais pārsteigums - sabiedriskajā transportā joprojām ir tāda sena lieta kā kompostieri. jāpērk biļetīte iekš KIOSK (par 5 kronām studentam) un šņik-šņak ar kompostiera zobiem jācaurumo. * Otrais pārsteigums - lai nokļūtu pazemes tunelī, var izmantot liftu. tur gan viss riktīgi piečurāts, bet svarīgs jau pats fakts. * Trešais - viss ir apmēram par trešdaļu dārgāks, kas mani nebūt neiepriecināja, bet kam viegli..?
jā, bet kāda viņiem ir mūzikas akadēmija! protams, var ņemt un siekaloties, bet tomēr mūsējā ir labāka.. :) EMA māja ir pavisam jauna, tieši blakus vectallinai, nedaudz atgādina poliknīniku vai kādu banku, skaņas izolācija perfekta, katrā stāvā pa kopējamajam aparātam, bibliotēka vnk grandioza, fonotēkā uzreiz vari sakopēt sī-dī, un vēl, un vēl, un vēl.. taču tai mājai nemaz nav nekādas mūzikas auras. tas laikam skaņas izolācijas dēļ, pie tam - tur vispār NAV GAISA! nezin kāpē, bet logus igauņi never vaļā, ventilācijas nekādas, un tad nu ej un svīsti bezjēgā. eh.. :) (smējāmies, ka viņiem noteikti ir klubs gaisu pa gaisu)
dzīvojām vitējās ala arodenes (k-kādi galdnieki, šķiet) kojās, kur mitinās tikai puikas un caurām naktīm skatās TV, un smejas, un naktīs pa logiem pīpē. bet vieta visnotaļ atzīstama, pēc mūsu mērogiem sanāktu tā kā Brīvības iela k-kur pēc Gaisa tilta.
piektdien pēc mēģinājumiem gājām iekarot vectallinu. nu labi, ko nu tur iekarot, bet vismaz garšīgi paēst. nedaudz paslīpējām bruģi, aplaimojām savus punčus un vakarā iedzērām vana tallin pie mūsu īslaicīgajām mājām. vispār interesanti - sēdēt uz trepītēm pie milzīga krustojuma, kur pat vilcieni brauc. kāda tur mākslas baudīšana vecpilsētā, mums bija šosejas trokšņi! :))
sestdiena izvērtās jauka un gara. man bija jāspēlē tikai pirmajā koncertā, tāpēc ar svenu otrā koncerta laikā gājām eksplorēt akadēmijas māju. iešmaucām pačekot, kā spēlē orķestris, gandrīz uzlīdām uz jumta, pabraukājāmies ar kravas liftu.. starp koncertiem visi vēl aizgājām paēst un papētīt lielāko tirdzniecības centru. pie reizes sanāca pat iesauļot degunu - laiciņš jāāāuks.
ap sešiem mūs un braļukas (leišu studenti) savāca vietējie studenti Monika un Pīters, teicās vest pastaigā pa vectallinu. sākām īdēt, ka vakar jau tur bijām, un beigu beigās tomēr aizstaigājām gan. un tad pārsteigums - parciņā no pītera somas tika izvilkta vana tallin pudele, sidrs, tējas termoss un kastītes ar kūciņām. mmmm, cik garšīgi.. :) vēlāk tādi iesiluši - uz k-kādu vietējo stilīgāko pabu, tad vēl nedaudz pastaigāties. vēl pāris pudeles sidra un pīters sāk dziedāt dārziņa solodziesmas.. latviski! tik jauku vēl tu rozes plūc interpretāciju nēēēbiju dzirdējusi. pieskandinājām ielas ar pūt, vējiņi (katrs savā valodā) un pēcāk uz .. "Holivudu"! tas esot pats populārākais tallinas klubs (kad gājām ap trijiem prom, vēl stāvēja nenormāli gara rinda). nūūū, rīgā es uz neko tādu neietu, bet .. kam tagad viegli! klubs ir iekš veca kinoteātra, tajā vakarā bija īpašs 90-to gadu deju hītu pasākums (speciel_k, tev varētu patikt, he-he). vakara atslēgas vārdi bija džambo-džambo-džambo vai šalala-lala. :))) lai arī tas ir īsts čiksīšu un mačo tusēšanās klubs, viss ir negaidīti civilizēti - neviens neuzmācās, neviens neapvaino, viss mierīgi. sīkums, bet jauki - milzīgos ekrānos rādīja japāņu animāciju (tev vajadzēja braukt līdzi, mis_sarajevo).
tāks.. naktī jānokļust mājā, tikai pazaudējām moniku (viņa solījās taksi izmakstāt, jo mums vispār nebija cash). daļa no mūsējiem jau vakara sākumā izlēma retināt rindas ar savu mājupbraukšanu, so, iznākot no holivudas, esam četri. pīters mūs pavada līdz galvenajai (mūsu koju) ielai, nosper vienu reklāmas plakātu un .. sākām IET mājās. šī iešana arī laikam bija tas brīdis, kad sapratu - jā, es esu tallinā, bet viss ir kā rīgā! gājām kādu stundu (kaut gan mierīgi pa pusstundu varēja aizkātot), jo nospērām vēl 8 tādas pašas reklāmas, mēģinājām skrūvēt nost ceļazīmes, spiedām visādu māju kodus, mēģinājām aivilkt vienu spilgti zilu mistkasti, iebāzām galvu kādā saksofonam līdzīgā barčikā.. tas viss tikai aiz laba prāta, huligāniskas un visu-gribu-demolēt īpašibas mums nava. :)
svētdiena iesākās visnotaļ grūti - acis aizpampušas līdz nejēgai! bet 12" jau koncerts.. eh, viegli nebija, bet drīzi smieklu lēkmes mūs atmodināja. tad (pēdējo reizi) nedaudz pa pilsētu, uzbraucām radisonā sas (nospodrināt kurpes), aizgājām līdz ostai.. un - ar trambuli uz autoostu, lai sāktu pēdējo - mājupbrauksanas piedzīvojumu, kas izvērtās nenormāli jautrs, bet neērts.
feini.
vispār diezgan dīvaini - pirms brauciena viens otru mēs gandrīz nepazinām, tomēr šo trīs dienu laikā mums izvedojās ne tikai kopīga valoda, bet arī kopīgi joki un pašiem sava simbolu un izteicienu sistēma. ja nospodrini kurpes, uzreiz ir svaiga elpa, zināji? :)) un viss bija tik jauki, smaidīgi un necerēti.
manā kontā par vienu neaizmirstamu nedēļas nogali vairāk! :)
-
āāā, nospēlēju dikti labi :)
* Pirmais lielais pārsteigums - sabiedriskajā transportā joprojām ir tāda sena lieta kā kompostieri. jāpērk biļetīte iekš KIOSK (par 5 kronām studentam) un šņik-šņak ar kompostiera zobiem jācaurumo. * Otrais pārsteigums - lai nokļūtu pazemes tunelī, var izmantot liftu. tur gan viss riktīgi piečurāts, bet svarīgs jau pats fakts. * Trešais - viss ir apmēram par trešdaļu dārgāks, kas mani nebūt neiepriecināja, bet kam viegli..?
jā, bet kāda viņiem ir mūzikas akadēmija! protams, var ņemt un siekaloties, bet tomēr mūsējā ir labāka.. :) EMA māja ir pavisam jauna, tieši blakus vectallinai, nedaudz atgādina poliknīniku vai kādu banku, skaņas izolācija perfekta, katrā stāvā pa kopējamajam aparātam, bibliotēka vnk grandioza, fonotēkā uzreiz vari sakopēt sī-dī, un vēl, un vēl, un vēl.. taču tai mājai nemaz nav nekādas mūzikas auras. tas laikam skaņas izolācijas dēļ, pie tam - tur vispār NAV GAISA! nezin kāpē, bet logus igauņi never vaļā, ventilācijas nekādas, un tad nu ej un svīsti bezjēgā. eh.. :) (smējāmies, ka viņiem noteikti ir klubs gaisu pa gaisu)
dzīvojām vitējās ala arodenes (k-kādi galdnieki, šķiet) kojās, kur mitinās tikai puikas un caurām naktīm skatās TV, un smejas, un naktīs pa logiem pīpē. bet vieta visnotaļ atzīstama, pēc mūsu mērogiem sanāktu tā kā Brīvības iela k-kur pēc Gaisa tilta.
piektdien pēc mēģinājumiem gājām iekarot vectallinu. nu labi, ko nu tur iekarot, bet vismaz garšīgi paēst. nedaudz paslīpējām bruģi, aplaimojām savus punčus un vakarā iedzērām vana tallin pie mūsu īslaicīgajām mājām. vispār interesanti - sēdēt uz trepītēm pie milzīga krustojuma, kur pat vilcieni brauc. kāda tur mākslas baudīšana vecpilsētā, mums bija šosejas trokšņi! :))
sestdiena izvērtās jauka un gara. man bija jāspēlē tikai pirmajā koncertā, tāpēc ar svenu otrā koncerta laikā gājām eksplorēt akadēmijas māju. iešmaucām pačekot, kā spēlē orķestris, gandrīz uzlīdām uz jumta, pabraukājāmies ar kravas liftu.. starp koncertiem visi vēl aizgājām paēst un papētīt lielāko tirdzniecības centru. pie reizes sanāca pat iesauļot degunu - laiciņš jāāāuks.
ap sešiem mūs un braļukas (leišu studenti) savāca vietējie studenti Monika un Pīters, teicās vest pastaigā pa vectallinu. sākām īdēt, ka vakar jau tur bijām, un beigu beigās tomēr aizstaigājām gan. un tad pārsteigums - parciņā no pītera somas tika izvilkta vana tallin pudele, sidrs, tējas termoss un kastītes ar kūciņām. mmmm, cik garšīgi.. :) vēlāk tādi iesiluši - uz k-kādu vietējo stilīgāko pabu, tad vēl nedaudz pastaigāties. vēl pāris pudeles sidra un pīters sāk dziedāt dārziņa solodziesmas.. latviski! tik jauku vēl tu rozes plūc interpretāciju nēēēbiju dzirdējusi. pieskandinājām ielas ar pūt, vējiņi (katrs savā valodā) un pēcāk uz .. "Holivudu"! tas esot pats populārākais tallinas klubs (kad gājām ap trijiem prom, vēl stāvēja nenormāli gara rinda). nūūū, rīgā es uz neko tādu neietu, bet .. kam tagad viegli! klubs ir iekš veca kinoteātra, tajā vakarā bija īpašs 90-to gadu deju hītu pasākums (speciel_k, tev varētu patikt, he-he). vakara atslēgas vārdi bija džambo-džambo-džambo vai šalala-lala. :))) lai arī tas ir īsts čiksīšu un mačo tusēšanās klubs, viss ir negaidīti civilizēti - neviens neuzmācās, neviens neapvaino, viss mierīgi. sīkums, bet jauki - milzīgos ekrānos rādīja japāņu animāciju (tev vajadzēja braukt līdzi, mis_sarajevo).
tāks.. naktī jānokļust mājā, tikai pazaudējām moniku (viņa solījās taksi izmakstāt, jo mums vispār nebija cash). daļa no mūsējiem jau vakara sākumā izlēma retināt rindas ar savu mājupbraukšanu, so, iznākot no holivudas, esam četri. pīters mūs pavada līdz galvenajai (mūsu koju) ielai, nosper vienu reklāmas plakātu un .. sākām IET mājās. šī iešana arī laikam bija tas brīdis, kad sapratu - jā, es esu tallinā, bet viss ir kā rīgā! gājām kādu stundu (kaut gan mierīgi pa pusstundu varēja aizkātot), jo nospērām vēl 8 tādas pašas reklāmas, mēģinājām skrūvēt nost ceļazīmes, spiedām visādu māju kodus, mēģinājām aivilkt vienu spilgti zilu mistkasti, iebāzām galvu kādā saksofonam līdzīgā barčikā.. tas viss tikai aiz laba prāta, huligāniskas un visu-gribu-demolēt īpašibas mums nava. :)
svētdiena iesākās visnotaļ grūti - acis aizpampušas līdz nejēgai! bet 12" jau koncerts.. eh, viegli nebija, bet drīzi smieklu lēkmes mūs atmodināja. tad (pēdējo reizi) nedaudz pa pilsētu, uzbraucām radisonā sas (nospodrināt kurpes), aizgājām līdz ostai.. un - ar trambuli uz autoostu, lai sāktu pēdējo - mājupbrauksanas piedzīvojumu, kas izvērtās nenormāli jautrs, bet neērts.
feini.
vispār diezgan dīvaini - pirms brauciena viens otru mēs gandrīz nepazinām, tomēr šo trīs dienu laikā mums izvedojās ne tikai kopīga valoda, bet arī kopīgi joki un pašiem sava simbolu un izteicienu sistēma. ja nospodrini kurpes, uzreiz ir svaiga elpa, zināji? :)) un viss bija tik jauki, smaidīgi un necerēti.
manā kontā par vienu neaizmirstamu nedēļas nogali vairāk! :)
-
āāā, nospēlēju dikti labi :)
troksnis: muse
2 jau ieņurkstēja | ieņurkstēt