žēl, ka viņai seja tāda sasprindzināta un nopietna, bet bilde smuka tāpat.

Zin' kā - iespējams ka kaut kādu detektīvu lasa nevis anektdošu krājumu, heheh

ja Tu tā saki : D Man šķiet, ka man, lasot vienalga kāda rakstura tekstu, seja tāda pati. Un tikai tad, kad mazāk pievēršu uzmanību lasāmajam, tad sajūtu, ka seja biš pa daudz sasprindzināta, haha.

Melo :D
Ja lasa grāmatu, tad sejai jābūt kā grāmatas spogulim. Citādi ir var noprast, ka lasāmais cilvēku neuzrunā.
Ak jā, ir jau arī atsevišķi gadijumi, kā Dombrovsku Valdis un tā.

Esi redzējusi īsfilmu "Vecāks par desmit minūtēm"?

Nē, nu, protams, ja kaut kas smieklīgs vai kā, pasmejos un tā, bet lielākoties tomēr tāds default hārdfeiss : DD

Neesmu.

Īsfilma pa tēmu. Trīsgadīgs puisītis aizgājis uz leļļu teātri un kur gadijies kur ne, uzradies operātors, kurš bez apstājas 10 minūtes filmē melnbaltajā to puisīti. Rezultātā iegūti zelta vērti kadri, kuros var redzēt gan mazu bērnu asariņas, gan smaidu pa visu seju. Made in LPSR, World class :D

Ok, a kā būtu ar to hārdfeisu, ja tekstu lasītu skaļi?

Haha, riktīgi interesanti : D Ja nezina, ka filmē, tad emocijas noteikti patiesas, ja zina, tad diez vai, lai arī kā censtos atslābināties un izbaudīt teātri, vienkārši tas fakts, ka kāds kaut kur vēro : D lai gan, trīsgadīgam bērnam 100% vienalga, ar vecāku cilvēku diez vai šitādi joki izdotos : D

Ja es viena pati lasu labi saprotamu tekstu, tad iespējams hārdfeiss paliktu, bet, ja kāds klausās,tad droši vien nē ;D zinkā, izteiksme kaut kāda jāpiemēro un tā : D