- 10.11.12 21:38
- Kaut kas nav kartībā. Nu pavisam nav kārtībā.
Pirmkārt otro gadu pēc kārtas mācos pirmajā kursā iekš universitātes un vēl aizvien mokos ar tiem pašiem priekšmetiem, kas bija pagājušogad.
Visu laiku arvien vairāk un vairāk krīt acīs tas, cik ļoti apkārtējie cilvēki ir iekrituši savā ikdienas rutīnā un ir kļuvuši sekli pēc būtības. Pat jāsaka, paredzami. Turklāt pašam līdz ar to paliek garlaicīgi, zinot to, kad nevienā brīdī nebūs nekādu krasu izmaiņu. Bet lai nu būtu.
Jāsakravā mantas un jāiekāpj būs autobusā, nu tā uz nedēļu jāpalūko kaut kas cits, kā dzimtā puse. Varbūt pēc tam būs iemesls ar jaunu elpu tajā visā šiting rutīnā lekt iekšā un cīnīties uz labāku ikdienu, izglītību, protams mīlestību - 3 rakstair doma
- 10.11.12 22:00
-
Kāpēc divus gadus jāmokās ar priekšmetiem, kuri vēl aizvien neiet? Labāk tad meklēt kaut ko citu, kas padodas, ne?
- Atbildēt
- 11.11.12 08:29
-
Tev ir taisnība. Varētu ņemt un meklēt ko citu, interesējošu.
Tomēr te ir tas izaicinājums, kuru ir vēlme pārvarēt un cīnītes līdz galam. Turklāt arī interesanti, jo kolēģi, kuri ir ar mani vienā kursā, viņiem iet tikpat raibi. - Atbildēt
- 11.11.12 13:55
-
Nu, tad jau veiksmīti, lai izdodas visu saprast un nokārtot!
- Atbildēt