00:25 - īsziņasdroši vien atkal nelaikānenormāli nomocīta sajūta un sākošas kājas man ir jāgaida, jāgaida to, ko patiesībā nemaz nevēlos sagaidīt telefons drīz izlādēsies, bet vēlos vienkārši, lai mani aiznes kaut kur kaut kur bezlaikā tas tā, lai nerakstītu pati sev es laikam nosūtīju divreiz, vai arī nemaz, nav jau no svara, tikai kafijas putu mākoņi joprojām atkārtojos, nekātojas, nekārojas vai tomēr karojas, karājas vējā noklīdusi pavēsts bez vēsts un atmiņas un steidzos nosūtīt, lai nepazūd zudušais bet ja nu, ja nu, ja nu vienkārši jānoslīgst klusumā, jā, ja nu tomēr un balss nemaz vairs nav, tikai vide bezformas satvarā, kas netur, bet tver pazudu kaut kur tur, izkritu no šejienes un nevar to izslēgt, nevar runāt un būt, nevar tā un nevar skaņas pielaist klāt tikai paklausīšos un nedzirdēšu vēršos klusumā neko neredzot un gaismas atspīdums karotes ēnā ēna paliek un paliek arī pelni zīmējumi izlietas kafijas biezumos balti taukains galds palēninājumā un klusums paņem bet tu aiz vārdu stalažām nemani sabrukušu tukšumu un tumsu, tikai piekrītoš māj ar galvu, jā vai tev to tiešām vajag? |