20:34būvēju savu pasaulīti no smiltīm un stiklastikls saskrāpēja smiltis un tagad man vairs nav logu |
sapņi un iedomas
14. Februāris 2006
21:19ragana paņēma burvju nūjiņuvabole melnām garskropstu acīm dzeltenā saulē izpeldējās tu modini mani un rausti un rausti, bet es nepametīšu smilgas pelēkā gaismā, vieglā vējā un jūra dziedāja lēni un lēni, kaut plāksteris slēpa asinis klusi un dzelteni ķieģeļi sabruka pāri spalva ūdenī viegli peld kā nagu lakas piles uz zīda apdrūp pamazām, nobružājas, krāsojas pelēki, kā arvien pīlītes, jūs, cienītais, pūšat pīlītes un mēs te nēsam vakarējie vainīga kafija uz asfalta izlieta kafija kūp bet egles raujas mazumā, drīz prieku sagādās skujas ne koks un vitamīni ir lieki, izstīdzēs tapāt tāpat vien tāpat vien kā izauga tie citi tāpat vien lūdzies, tu lūdzies, bet es par to smeju, ne jau tev tāpāpēc jācieš āliņģi aizdambē tepiķīts un nelido projām uz naktīm tumšām un melnām neviens nelido, kam nepienākas neviens nevajā un spuldzīte sen, sen jau izdegusi, bet atslēga nolauzta un pazudusi, arī aizmests zefīrs sabrūk pamazām rozā zilonīšos, bet viņi jau nezin sapinas lentītēs, lentītēs un nespēj atvadīties kā spāres mājiņa ietinas kupenās ietīsies kupenās mājiņa viņu saskalda ar cirvi un aizkūp ķirškoka dūmi gaismas rotaļās ar vecu telefona ripu bet jāiet būs basām lasīt piparus un sajukt prātā no niezes dūksnājos papīrzilos žilbinoši baltos ar pirkstiem izlasot skrāpējumus kā pasaku par margrietiņām |
Powered by Sviesta Ciba