14:06 - vējšvējš ripina lapasnorimst un neliekas ne zinis, tad atkal pavīļā, sagriež vērpetē viegls pārskrējiens un spēcīgāks viss asfalts lapām nosegts, šķiet tās piedalās maratonskrējienā, rudens krosā, kā skolā bariem steidzas lielu apli un tad vēl un vēl skrien palēkdamās, lielas un mazas, dzeltenas, zaļas un brūnas, pavisam svaigas un sačervelējušās sausas ripinoši čaboši sveicieni sveicieni uz nesatikšanos un drīzu redzēšanos vaīīīīīīī, man noreiba galva, apstāšos uz mirkli, norimšu mazliet un nu atkal tālāk uz jūru, uz dienvidpolu, uz ekvatoru jāskrien, nedrīkst nepiedalīties, heijā, visas uz priekšu rau, tur mums jābūt un tur, un tur, nav miera virpuļojam, vīīīīrpuļooojāāām projām un atpakaļ, tur un te un es nevaru skriet līdz, pāri ceļam zem mašīnu riteņiem un lidot, un lidot sēžot uz soliņa jau sāk salt bet viņas ir aizņemtas pašas ar sevi, viņām ir lidošana, vieglums un bezrūpība |
sapņi un iedomas
14. Novembris 2005
21:24 - labipatīkami - sēdi viens mājās pie liesmas, kad apkārt plosās vējš, sajūti, it kā kāda noslēpuma tuvošanos, gan nespēj to izprast, bet, tomēr zini, ka tas tur ir, un ar to pietiek |
Powered by Sviesta Ciba