Envija

Vai latviski arī ir analoģiski testi, kā šie?

1. http://www.fastread.ru/index.php?cf=2
2. http://www.stadiya.ru/tests/test2/

Vienkārši kļuva interesanti, ja svešvalodā 1. testā bij 1895 punti ar sapratnes koeficientu 0.7 (no 1), otrajā 2897 ar koeficientu 80%, tad cik ātri sanāk dzimtajā valodā?
info:
Скорость чтения Количество знаков в минуту
Очень медленная 900
Медленная 1200
Средняя 1500
Выше средней 1800
Быстрая 3000
Очень быстрая 5000
Сверхбыстрая 10000 и более

Gaidiet šodien lietu - es vakar nomazgāju mašīnu :D

Man ir makten neaudzinātas sadzīves lietas - zeķītes nezkāpēc pēc to novilkšanas pašas nerāpo uz netīrās veļas kasti, trauki, skaņi šķindēdami, nelec izlietnē un nemazgājas jo tīri, lego klucīši - pat tie negrib salekt groziņā rātni atpakaļ. Par putekļiem, kas nezkāpēc apsēduši grīdu un pieejamās brīvās malas, pat nerunājot. Ikvakara sadzīves lietu audzināšana nekādus redzamus rezultātus nav devusi. Kādu audzināšanas metodi labāk pielietot?

Šitādā laikā tā ilgojos pēc mājas, dīvāna un patlaban neesošā kamīna...

Vēl 3 nedēļas atpakaļ puiks mērīja kurpes - derēja, bij cerība, ka rudeni izstaigās. Vakr - vairs neder.. Jaunas sandales un slēgtās kurpes meitukam, un tāds pats komplekts puikam... Tā kā prakse pierādījusi, ka lētos izstrādājumus pēc mēneša var mest miskastē, tātad 4 Bartek apavu pāri..2 vakar nopirku, vēl 2 jānopērk..
Labi, ka nav simtkāji :D

upd. iepirku pusdienslaikā arī atlikušos 2 pārus... jācer, ka derēs :)
Bet vispār meitukiem smuku un ērtu rudens kurpju šosezon ir pamaz :(

Vakar noskatījāmies dokumentālo filmu par McDonalds pārtiku - iespaidīgi. Šodien pat nezinu, vai pusdienu gaļas gabals kopā ar svaigajiem salātiņiem būs pietiekami veselīgi...:D
Ceru, ka Ikšķilē šito ērmu neatvērs..

Vai kāds ir saskāries ar reālu anoreksijas gadījumu paziņu lokā? Varbūt ir ieteikumi - kā labāk palīdzēt cilvēkam, pie kādiem speciālistiem griezties, it īpaši, ja kritiskā masas robeža jau ir sasniegta. Nu ja, kā parasti - cilvēks problēmu neatzīst.

Nez kāpēc bērnu fotogrāfijas man ļoti patīk, bet savējās esmu gatava iznīcināt?

Ja nekas jauns nerakstās, tātad 3 varianti:
* nekas nenotiek;
* viss ir labi;
* nav interneta.

Nepriecājieties - man iet labi:)

Nedaudz neplānoti vakar tika uzsākta izjaukt gulta, tā nu nācās piespiedu kārtā nakšņot jaunajā dzīvoklī, paķēru līdzi vien pienu, maizi, sieru, kafiju, vienu katliņu un pāris karotes. Bet ap kādiem plkst 23 sapratām, ka vakariņas nav ēstas, bet ir vēlme pēc kā silta vēderā. Bija jau pārvesta arī nezkur aizķērusies paka ar ātrvārāmajām 5graudu pārslām, tā nu vienīgajā katliņā vārīju putru, sāls, protams, ka nebija, bļodiņu arī, tā nu sēdējām istabā, kurā ir tikai šaurs celiņš starp maisiem un kastēm no durvīm līdz dīvānam, ar stikla saldēdiena trauciņiem, koros ir putra, rokās, ēdām, skatījāmies radio (jo TV kronšteins ar vēl nav pielikts - platekrāna plazmas Tv pie reģipša tāpat vien nepiedabūt) un jutāmies dzīves krustcelēs:D

Heh, kaa jau bij gaidaams, informaacijas un komunikacijas apritei buutu makten buutiski piipeet....
Btw, ja kaads/a zina kaa piedabuut XP (bez Tildes) nomainiit taustinu latviesu butiem - luudzu padalieties, ar labo Alt me raxtiit latviski neprot:(

Cik cilvēkam sakrājas daudz dokumentu, gan papīrveidīgo, gan elektronisko, un inventarizācijas veikšana nebūt nav mna mīļākā nodarbošanās:(

reizēm cilvēkam gribas klusumu... un reizēm, kad mājās iestājas TĀDS klusums, sajūties visai neomulīgi...
Puiks vakar aizbrauca uz nometni, meituks pie vecmāmiņas, pilnīgi neparasta situācija mājās. Labi, ka mantas jāpako, citādi būtu makten garlaicīgi..

Visa dzīve ir viena vienīga lēmumu pieņemšana, sākot ar cukura bēršanu kafijā un beidzot ar krietni būtiskākiekm lēmumiem. Lai kā negribētos kaut ko mainīt, ir vairāki būtiski iemesli, lai beidzot to darītu. Vēliet man veiksmi...

Satiktu to mūdzi, kas instrukcijai izravējis visus caption &crossreferences, liktu visas 48 lapas ne tikai pārtaisīt, tak vēl arī apēst!!
Un kāpēc man liekas, ka kāda zināma būtne ar to jau cīnījās, tak laikam neizcīnīja izlabotu rezultātu:(

Katru reizi, kad jūtos likti, besis darbā vai mājās, ķeros pie jaunas cepurītes tamborēšanas meitukam, 1 vai 2 vakari, cepurīte gatava un kautkas skaists, par ko papriecāties. No praktiskā viedokļa - protams, ka jaunas nav vajadzīgas:) Drīz varēšu sākt pārdot vai atdāvināt... Laikam jau nav sliktākais nervu nomierināšanas variants...

nervi pieprasa riekstiņus šokolādē...
Un brauc tai vakarā cik ilgi gribi ar veļļuku, pievienotās vērtības zust netaisās, jo nervi grib ēst...

Šorīt labi izsmējāmies:
Meituks atkal negrib celties, ģērbties, bet ir attipinājusi līdz mūsu gultai.
/Traģiskās lomas joprojām tiek spēlētas pēc pilnas programmas/
Apsēžas gultas vidū, ieslēdz sirēnu (lasīt - sāk raudāt, bet ar asarām), bet bišķ pārforsē un uznāk klepus. Pāris reizes paklepo un caur asarām saka: "Gri-i-i-i-b-u-u-u dze-e-ert!"
Es viņai saku - nu augšstāvā ir tikai ūdens, ej padzeries.
Šī pretī: "NĒ! Es gribu kaut ko stiprāku!"
... Nu mēs ar vīru sinhroni sākam mīļi piedāvāt, sak, ko tad, meitiņ, vēlies? Kādu šņabīti, aliņu, vīniņu???
Bērns apvainojās, bet vēl pēc brīža paskaidroja nesaprotošajiem vecākiem, ka tas stiprākais tač ir suliņa:D

Un vispār...mans organisms vairs nesaprot, kas notiek;) mēģina ar varu kautko iestumt nezkāpēc 7 no rīta, ap 10:30 neviens ēst nedod, un laukā parosīties tagad arī neviens nelaiž, un kur ir mans veļļuks un mazie nerātņi..
Un kāpēc te ir sakrājies tik daudz darba?
par to - es šito nedarīšu, tikpat pēc nedēļas jāiet prom, es pat nerunāju...

Ko tik neizdarīsi, lai atliktu nepatīkama darba turpināšanu - redz, pat grafomānijas lēkme piemetās..