Envija

Lai jums visiem labs, panākumiem bagāts gads un veselība pašiem un mīļajiem.

Man ar te tādas pārdomas...
Gads aizgājis, jācer jau, ka paņemot līdzi sev visu, gan labo, gan slikto. Dzīves vietas maiņa, māja ar nepabeigto darbu astēm kur tik vien pagriezies, mammas operācijas, bērnu slimošana šoziem.. jādomā, ka visa kā gana pietiekami, lai jebkuram "baterija nosēstos". Un nelīdzēja pat Jaunā gada sagaidīšana mierīgi mājās, BEZ viesiem (nu pēcsalūta džintonika glāzi pie kaimiņiem jau nevar īsti pieskaitīt). Cerība, ka nu mēnesi (decembrī darbā biju veselas 3 dienas) rehabilitētie, vitaminizētie un citādi atveseļotie bērņuki beidzot atsāks dienišķās gaitas bdārzā izrādījās pagalam optimistiska, jo naktī meituks sāka krekšķināt un citādi aizdomīgi čīkstēt. Šorīt dārziņa vietā aizvedu pie vecmāmiņas...
Un nav tāda īsta prieka nedz par pāris remonta astītēm pievilktajām (uh, kādas mašīnas dēla istabas tapetes rotā. Meituka istabai ar tapetes iepirktas, tiesa, manu vēlmi pēc meitenīgi pastelīgi rozā zīmējumiem ražotāji pilnībā ignorē, ja rozā, tad tāds, ka pat sivēnam būtu jākviec raugoties ilgāk par 20 sekundēm), nedz par velosipēdiem (heh, vīrs cer, ka pavasarī atradīsies laiks pievērsties aktīvai atpūtai).
Darbs - kā jau parasti gada sākumā. Un nepamet sajūta, ka kaut kas ar steigu jāmaina - tik nav vīzijas par vēlamo..