|
||||||||
|
Adresēts- nevienam. Mana pirmā darba diena, totāla garlaicība un nekas no tā, kā es to, varbūt, biju iedomājusies.. Bet tas viss ir pagaidām, jau pēc pusstundas būšu apkrauta ar sīkajiem darbiņiem. Un tad jau galvenais- iedzīvoties. Vēl šorīt no rīta es ticēju, ka brīnums notiks. Ka mūsu mazā nakts neko neizjauks. Muuahahahaha. Naivi, Linda- naivi. Tagad viņam pat nav jātiesājas, lai dabūtu sev dēlu un šķirtos. Tagad viņam ir divas izvēles- vai nu es, vai nu- dēls un māja..un ģimene. Skaists ultimāts. Bet tas viss ir bullshit, vai ne? Vajag taču sevi tā noskaņot. Ka viss būs labi. jebkurā gadījumā man paliek apziņa, ka nekas nav zaudēts. Ka par spīti visām manām cūcībām, mīlestība ir saglabājusies. Šāda apziņa silda gluži kā saulīte, kas spīd ārā, bet kuru es nejūtu sēdēdama ofisā. |
||||||||
|
|
uncomfortable.