Oops, I blogged it again!

Recent Entries

You are viewing the most recent 5 entries.

9th May 2008

7:07pm: 30. aprīlis. No manis.
Ilgi neko no sevis neesmu rakstījusi- vai nu citēju citus, vai nu postoju kkādus prikolus, jaunumus... Nu jā, ar mani jau tā ir- kad dzīve kūsā no pārpilnības notikumu un pārdzīvojumu ziņā, tad tā īsti neatliek laika atsēsties un paskatīties uz visu, kas pabijis un noticis. Tik skrien un skrien tam visam līdzi..
Pirms mēneša mana pasaule likās bez debesīm, bez zemes, bez pavasara un pavisam noteikti- bez tādas īstas dzīvotmīlestības jeb dzīvesprieka. Viss bija derdzīgs, un es pati sev riebos visvairāk. Pāris nedēļu nodzīvojot šādā komā, pienāca brīdis, kad bija sev jāsaka, lai atjēdzos un saņemos. Unt ā nu viens draugs pēc otra, vienas aktivitātes un nākamās, kā es jau pati nemanot biju atpakaļ un pat vēl vairāk iekšā savā mutuļojošajā pavasara ritmā.
Tā nebija pavasara depresija, drīzāk pavasara smadzeņu trūkums.. Jau atkal gribās visiem saviem mīļajiem un pat pilnīgiem svešiniekiem teikt- nu padomājiet 2 soļus uz priekšu, neskrieniet, paskatieties kaut vai čutočku tālāk par savu degungalu. Jo pēc tam ir tā debīlā apjausma- "laiku nevar pagriezt atpakaļ", " viss ir zaudēts", "izsacītu vārdu mutē atpakaļ nepaņemsi" utt, utjpr. Un viss. Vairāk nemoralizēšu/ nefilosofēšu. Tam arī nav īpaši dziļas jēgas šobrīd.

Varu tikai pateikt, ka manas šā brīža sajūtas ir sekojošas->

Es ļoti negribu aiziet no vidusskolas, lai arī kāda tā brīžiem nebūtu. Un pat apziņa, ka tikai no manis pašas un maniem kl-biedriem ir atkarīgs, vai mēs turpmāk satiksimies, manī nespēj dzēst zināmas skumjas. Jā, varbūt izklausos stulba, bet ne vienmēr varu būt gudra :D

Pēdējās 2-3 nedēļās draudzene, kas līdz šim likās tuva, nu ir kļuvusi vēl tuvāka un mīļāka, lai arī nezinu, vai viņa to jūt un pamana. Varbūt viņai tas ir pašsaprotami :) Lai arī kā nebūtu, Līguci- mīļš Tev paldies, ka esi man blakus.

Arī pēc tam, kad likās, vienīgais, ko vēlos ir spirts un tabletes... Saņēmos un izsvītroju no savas dzīves (vai vismaz cenšos sev iegalvot, ka izsvītroju- bet tas labi nostrādā) to, kas bijis. Jau 4 gadi..es nevaru. Iespējams, nebija lemts. Iespējams, es visu sadirsu [nevis "iespējams", bet sadirsu]. Taču iir arī citi cilvēki, ar kuriem pavadīt gaišus brīžus un pēc kuriem ilgoties. Ar kuriem mēģināt būt labākai un dot vairāk mīļuma kā pēc pienākuma. :) Un ir patīkami, kad kāds kaut biku, bet domā ar tādu pašu siltumu:)

Visbeidzot ir arī vēl viens ļoti, ļoti tuvs cilvēks, kuram laikam gan tomēr visu laiku iet samērā draņķīgāk kā man. Un bezcerīgāk. Viņa zin, ka es viņai novēlu visu savu atbalstu :*

Izskanot uz šīs nots- kas Jūsuprāt ir sliktāk: pēkšņi uzklupušas problēmas, ar straujiem notikumiem, pēkšņu sajūtu, ka viss brūk un jūk vai arī- vismaz gadu ilga vilkšanās, mocīšanās, kas jau ir kā rutīna, kad vairs pat īsti nezini, vai tev ir labi vai slikti..viss tā vienmērīgi plūst, bet tevī it kā mīt tā neapmierinātības sajūta.

Laikam jau pēdējais ir drastiskāks, gluži kā lēni rautu zobu ārā. Bet...arī apjausma, ka tu 5 minūtēs esi zaudējis un sagrāvis lielāko cerību un mīlestības kopumu savā dzīvē, arī nav diez ko labāka....

Bļed, atkal es beidzu uz kaut kādas drūmās nots.
Priekam: pēc 22 dienām KISS uzstāsies Arēna Rīga. UH! All night.
Current Mood: determined
Current Music: KISS discography

4th June 2007

12:44pm: Keep fucking support me
Adresēts- nevienam.
Mana pirmā darba diena, totāla garlaicība un nekas no tā, kā es to, varbūt, biju iedomājusies.. Bet tas viss ir pagaidām, jau pēc pusstundas būšu apkrauta ar sīkajiem darbiņiem. Un tad jau galvenais- iedzīvoties.

Vēl šorīt no rīta es ticēju, ka brīnums notiks.
Ka mūsu mazā nakts neko neizjauks. Muuahahahaha. Naivi, Linda- naivi. Tagad viņam pat nav jātiesājas, lai dabūtu sev dēlu un šķirtos. Tagad viņam ir divas izvēles- vai nu es, vai nu- dēls un māja..un ģimene. Skaists ultimāts.

Bet tas viss ir bullshit, vai ne? Vajag taču sevi tā noskaņot. Ka viss būs labi.
jebkurā gadījumā man paliek apziņa, ka nekas nav zaudēts. Ka par spīti visām manām cūcībām, mīlestība ir saglabājusies. Šāda apziņa silda gluži kā saulīte, kas spīd ārā, bet kuru es nejūtu sēdēdama ofisā.
Current Mood: uncomfortable
Current Music: Puddle of Mudd- Away from me

24th October 2006

3:32pm: Bezgaisma.
Viņam ļoti negaršo biezpiens. Arī kabači un ķirbji. Un maize ar graudiem... Un piena zupas.
Īsāk sakot, viss tas, kas viņai diezgan labi iet pie sirds.
Bet bez tā viņiem ir arī daudz kopīga. Abus apmierina Winamp sastādītais Playlist, ja nu vienīgi ik pa brīdim kāds no DC++ novelk kādu dziesmu, kas otram neizraisa simpātijas. Bet tā jau viss bija labi. Gan gadu starpība, gan attiecības. Gan tas, ka abi dzīvē tiekas otri reizi. Un tās trīs vīna pudeles arī ir normāli. Jo, - ja ir labi, tad ir normāli. Tieši tik vienkārša ideoloģija vijās cauri viņu prātiem brīdī, kad gaisma tika izslēgta. So do the mind.

Skaista rudens diena, silti un tramvajs spēj kaitināt tikai ar to, ka kustās pārāk lēni. Jocīga sajūta organismā. Laikam tas viņai no vīniem un citu organisko vielu sajaukuma. Un tomēr... Doma par radniecīgu dvēseli šajā trakajā dzīvē mierina. Gluži kā izslēgta gaisma.
Current Mood: calm
Current Music: RHCP- Scar Tissue

22nd October 2006

7:53pm: Karsti, auksti, karsti, auksti, patīkami.
Dažreiz es daru nepareizi, lai justu, ka dzīvoju. Lai brīdī, kad man kāds pārmet vai tikpat labi- es pati sev pārmetu, es justu sarkšanu, asaras vai dusmas. Un tad jā- tad ir sajūta, ka esmu dzīva, ka kaut kas notiek! Ak, cik stulbi...bet stulbāk vēl, kad vēlāk žēl.
Current Mood: cold
Current Music: A.Mielavs- Elpo
4:12pm: Rudens/Ziema
Jābrauc uz Siguldu. Vai Kurzemi. Savādāk jutīšos kā palaidusi garām rudeni... Man nepietiek ar to, ko redzu vilcienā braucot uz skolu/atpakaļ. Nepietiek ar parku pie Operas. Man, kā jau cilvēka paraugam, nekad nav pietiekami :)

Šodien pārsteidzu sevi pie domas, ka vēlos ziemu. Pūkainu, baltu sniedziņu. Un jā- kerzaku iegāde arī nebūtu slikta ^^.
Un tad vēl atkal aromātisko sveču kūpināšana un vīraki...līdz kamēr mamma bļauj pa visu māju, lai es vienreiz izbeidzu to padarīšanu :D Protams, ka lielākais, kas tiek darīts, ir durvju maksimāla turēšana ciet uz savu istabu ;)

Gribas, lai nāk ciemos draugi. Vienai ne vienmēr ir omulīgi, lai man tas jau tāds pieradums. Ek. Vai tas ir maz veselīgi- būt radušam pie vienatnes? Gan iekš sevis, gan ārpus.

Un gribas jaunus cilvēkus. Līdz ar jaunu gadalaiku ^_^ Lūdzu, piesakās.
Current Mood: nostalgic
Current Music: Prince- Diamonds and Pearls
Powered by Sviesta Ciba