Jāatceras, ka dzejoļu gūzmu esmu pierakstījusi 2008.gada 14.martam. Savādāk te neko nevar atrast, ja gribas papildināt.

Ielikos allin preflopā, bet protams manu fullhausu paņēma four of kind...

Citreiz ir tā, ka neko nevar saprast. Un jo vairāk domā, jo mazāk saproti. Kgan iepriekš bijusi pārliecība, ka viss taču ir "pa plauktiņiem".

Vakarnakt pusaizmigusi spėlėju ekspekta nakts turniirus un dusmojos par skanåm aiz loga, kur - kå man likås - remontėja celu. Atrubiijos, bet pėc paris minuutėm jau biju augshå. Viss dziivoklis duumos. Pieeju pie virtuves loga, tur ugunsdzėsėji pacėlåjå un daudza årå apakshėja ståva logus. Paraleeli skana no kåpnutelpas, kur lauzh ar kuvaldu durvis. Piecėlåmies un zvaniijaam Juriitim uz lejas dziivokli. Dega tieshi virs vina un pa griestiem virtuvė, koridorå un lielajå istabå tek bruuna un smirdiiga żlurga, kas nes pėc deguma un kiimijas. Tå nu kamėr våcåm un tiiriijåm, atcerėjos, ka augshaa Teodors. Uzgåjåm, bet viss melnos duumos, kameer tiku cauri lielajai istabai chot ne apveemos. Mazais nabags bij paliidis mazaas istabas dżilåkajå stuurii zem rakståmgalda un triiceeja kaa apshu lapa. Jåsaka viss beidzies labi, tik remonts kaiminiem un Juriisha appludinåtajam dziioklim (cerams kaa kompensaacija) un veeljoprojåm visur saglabåjusies deguma un duumu smaka. Kå arii Teo, kas no savåm 9 dziiviibåm tajaa trakumaa vismaz 1 jau buus atståjis!

Hmm... Maikla Džeksona mūziku atminos vēl no tiem laikiem, kad lielā māsa ar draudzenēm vietējā miesta estrādē uz disenēm gāja un visām bij modē ilgviļņotas frizūras un viss pārējais no 80.tajiem.

Vēl joprojām visiem piesienos par tām platēm...
Tad nu, lūdzu, ja kādam ir nevajadzīgas, ļoti gaidīšu! =)

Ja agrāk biju neoficiāla darbiniece, tad tagad neoficiāla bezdarbniece... hmmm...

Lai nu cik končos es būtu strādājusi, bet pirmoreiz Arēnā redzēju tādu(TĀDU)publikas pavilkšanos uz grupu! Limp Bizkit bija godam.

no zajarskas nevar joprojaam tikt vaļā. nu tad kaa?

Nu i galīgā vasaras pakaļā...

Man joprojām patīk spēlēties ar klučiem, mantiņām un mašīnītēm, runāt dīvainās leļļu balsīs un zīmēt ar krāsainiem zīmuļiem visādas muļķības.
Labi,ka to varu atļauties cilvēkos... esmu taču auklīte! =)

Ieeju Narvesenā pašķirstīt Zintnieku, vai nav publicēti mani dzejoļi. Un - ko domājies? Divi ir gan, bet man par spīti viņa pseidonīmu nerakstīja, bet gan vārdu, uzvārdu un atrašanās vietu. Dāāāa
Kā arī publicēta viena no 3-4 gadus vecām fotogrāfijām, kas palika redakcijā pēc manas aiziešanas.

Taisnība nāca
Un sasita trauku
Pilnu ar meliem,
Kas lāsi pa lāsei
Kā cukura sīrups
Izlija rūgtās patiesības
Klēpī.

...es neesmu nekāda trešā persona!

JūS
MANī
NOGALINāJāT
TAURENI.

NEBRīNIETIES,
JA
PASAULES
GRAUJU!

Vieglāk i, ja cilvēkus, kas nodarījuši pāri, iedomājas kā bērnus... Kādi viņi bijuši un ko domājuši. Tad ir vieglāk piedot. Bet ne vienmēr. Daži cilvēki asociējas vien ar to, ko sacījuši vai nodarījuši.

Dzeram, dzeram?

Rakstu adresi, lai te ienāktu, bet beigās nevis LV, bet LB.

Es domāju, tobiš sapratu (vai drīzāk man ieskaidroja), ka mīlestība ir sūds. Tas nekas, ja viņa ir, vajag vēl simtiem citu lietu un vēl simtiem citu jāatmet, lai būtu kopā. Ar to sūdu vien nepietiek.

Jā... man patīk. Ja nestrādāju, tad uz aliņu, novusu vai pokeru tāpat velk aiziet.